Satversmes 53.pants paredz, ka Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot gadījumus, kad Prezidente nolēmusi ierosināt Saeimas atlaišanu vai uzaicinājusi kādu personu sastādīt Ministru kabinetu.

48.Satversmes pants, kurā teikts, ka Prezidente ir tiesīga atlaist Saeimu, norādīts, ka pēc šāda lēmuma izdarīšanas ir jānotiek tautas nobalsošanai. Saeimu par atlaistu uzskata tikai tad, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse balsotāju. Savukārt 50.pamatlikuma pants nosaka, ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

Endziņš raidījumā uzsvēra, ka šis prezidentes solis ir nopietns brīdinājums Saeimai un Ministru kabinetam.

Bijušais Satversmes tiesas vadītājs pieļāva, ka minot "oligarhu iespaidu" un "neadekvātu iejaukšanos mūsu izmeklēšanas procesos", Prezidente domājusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bijušo Tautas partijas līderi Andri Šķēli un satiksmes ministru Aināru Šleseru, kā arī Ventspils lietu, "Kempmayer" un digitālās televīzijas lietu, kā arī tā dēvēto Jūrmalgeitu. Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir apturējusi grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Prezidente pirmo reizi savas prezidentūras laikā izmantojusi Satversmes 72.pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu.

"Pamatojoties uz Satversmes 72.pantā noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām apturēt likuma publicēšanu, paziņoju, ka apturu likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" publicēšanu uz diviem mēnešiem," teikts prezidentes paziņojumā oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Satversmes 72.pantā teikts: "Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem."

Līdz ar to divu mēnešu laikā parlaments vēlreiz var pārskatīt iepriekš pieņemtos grozījumus. Jau ziņots, ka Saeima 1.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības likumā, neņemot vērā prezidentes izteiktos iebildumus.

Saeima noraidīja visus deputātu iesniegtos priekšlikumus ar valsts drošību saistītajos likumos un atstāja spēkā iepriekš pieņemto likumu redakciju.

Drīz pēc Saeimas balsojuma prezidente norādīja, ka parlaments rīkojies kļūdaini. Pēc Vīķes-Freibergas domām, Saeimai bijusi izdevība iepriekš sasteigtos grozījumus izskatīt detalizēti un pēc būtības.

Prezidente, jau atdodot grozījumus parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, norādīja uz vairākiem konkrētiem aspektiem, kas būtu jāpārskata. Likumu grozījumos, pēc Vīķes-Freibergas domām, nav precīzs to personu loks, kuras var piedalīties drošības iestāžu kontrolē.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka drošības iestādēm jābūt kontrolētām un to darbība jāuzlabo, tomēr pieņemtie grozījumi likumos nenorādot, kuras personas būs iesaistītas drošības iestāžu kontrolē un cik lielā mērā personas varēs saņemt informāciju. Prezidentei bažas radot tas, vai likumu grozījumi neiespaidos operatīvās informācijas plūsmu.

Tomēr Vīķe-Freiberga sola sekot līdzi notikumu attīstībai saistībā ar grozījumiem un to pašu, pēc viņas domām, darīšot arī Latvijas partneri NATO. Prezidente uzskata, ka pieņemtie grozījumi likumos var atstāt sekas iekšējā valsts drošībā, kā arī valsts sadarbībā ar tās partneriem