Diplomāts norādīja, ka starp Latviju un ASV pastāv cieša sadarbība ne tikai politikas un drošības jautājumos, bet arī ciešs kontakts ekonomikā. "ASV balss būs dzirdama visos SVF lēmumos, līdzdarbosies arī ASV valdība," sacīja Pildegovičs.
Vēstnieks norādīja, ka, lai arī finanšu krīze skārusi arī ASV, tā tomēr tuvākajos gados paliks par lielāko pasaules ekonomiku un pasaules ekonomikas dzinējspēku jeb motoru. Meksikā, kur Pildegovičš ir nerezidējošais vēstnieks, pat sakot - "ja ASV ekonomikā ir iesnas, tad Meksikas ekonomikā ir plaušu karsonis". Uz Latviju gan šo analoģiju nevarot attiecināt, bet arī mūsu valsts izjūt ekonomikas problēmas ASV.
Komentējot Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) aicinājumu nākamajā gadā Latvijas diplomātiem veicināt ārvalstu investīcijas un koncentrēties uz ekonomikas jautājumiem, Pildegovičs sacīja: lai arī investīciju iespējas kopumā nākamajā gadā samazināsies, diplomātu uzdevums ir atrast pareizās tautsaimniecības jomas, kurās mūsu valsts varētu būt konkurētspējīga.
Kā konkurētspējīgākās Latvijas ekonomikas nozares Pildegovičs minēja finanšu tirgus, transportu, kokrūpniecību, farmāciju, tūrismu, augstāko izglītību, kā arī reformu pieredzes nodošanu tādām valstīm kā Ukraina, Gruzija un Moldova. "Mums nekādā ziņā nav jākrīt izmisumā, nav jābaidās, jo zināmas bailes sasaista prātu," sacīja vēstnieks, norādot, ka jebkurā gadījumā jāizvērtē mūsu valsts iespējas jaunajos apstākļos un jāraugās pēc iespējamiem sadarbības partneriem.
Eiropas Savienība Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu). Atbalsts tiks sniegts kopā ar SVF, kas piešķirs 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), ziemeļvalstīm - Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju -, kas kopā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu) un Pasaules Banku, kas piešķirs 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā piešķirs vēl 0,5 miljardus eiro (0,35 miljardus latu), tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu).
Finansiālā palīdzība tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka tiks īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības un politikas programmas mērķis ir palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
