Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), izskatot Latvijas iedzīvotājas Ņinas Kulakovas prasību pret Latvijas valsti, nolēma, ka ir pieņemams mierizlīgums un lieta ir svītrojama no skatāmo lietu saraksta. Tiesa nolēma, ka Latvijas valsts Kulakovai izmaksā Ls 5 000 par mierizlīgumu.
Kulakova prasību ECT bija iesniegusi saistībā ar to, ka ir pārkāptas viņas cilvēktiesības saistībā uz savlaicīgu un taisnīgu tiesu. Saskaņā ar lietas būtību, kopš 1995.gada līdz šā gada janvārim Latvijā tika izskatītas trīs krimināllietas, kurās Kulakova bija cietusī un civilprasītāja. Pēdējā no šīm lietām šā gada janvārī izbeigta sakarā ar noilgumu, līdz ar to liedzot cietušajai civilprasības kārtībā saņemt kompensāciju.

Kā informēja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Kristīne Maļinovska, Latvija ir saņēmusi tiesas spriedumu un patlaban tiek gatavots informatīvs materiāls Latvijas valdībai par minēto lietu. Kā norādīja Maļinovska, valdība nolēmusi, ka minētā lieta ir konfidenciāla, tāpēc patlaban sīkākus komentārus nesniedza.

ECT spriedums pirmajā lietā pret Latvijas valsti norāda un uz nepieciešamajām izmaiņām valsts tiesu sistēmā, sacīja Latvijas cilvēktiesību un etnisko pētījumu centra direktors Nils Muižnieks. Viņš norādīja, ka ir gaidījis pirmo ECT lēmumu un uzskata, ka tikai ar šādiem lēmumiem vai spriedumiem tika panākta nopietna attieksme pret ECT, un attieksmi mainīs gan tiesneši, gan advokāti un valsts amatpersonas.

Latvijas cilvēktiesību un etnisko pētījumu centra direktors izteica cerību, ka šāds ECT spriedums stimulēs pieņemt jauno Kriminālprocesa likumu un sakārtot tiesu sistēmu, pretējā gadījumā ir sagaidāms, ka šādu lietu pret Latvijas valsti var būt daudz un Latvijai būs jāmaksā lielas summas kompensācijās.

Patīkami, ka pirmais spriedums ECT nebija "Bankas Baltija" lietā tiesājamā Aleksandra Laventa prasībā pret Latvijas valsti vai Latvijas pilsones Ingrīdas Podkolzinas lietā saistībā ar viņas svītrošanu no Saeimas vēlēšanu saraksta sakarā ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām, jo abas šīs lietas ir strīdīgas, sprieda Muižnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!