Premjers nepieļaus trekno gadu prakses atsākšanos un algu palielinājumu sola pakāpenisku  (308)

Premjers ar preses sekretāra Mārtiņa Pankes starpniecību aģentūrai BNS uzsvēra, ka pašlaik, kad ir izdevies atjaunot stabilitāti un izaugsmi, pieprasījumus pēc papildu finansējuma valdība saņem no visām nozarēm, un to apmērs jau krietni pārsniedzis reālās iespējas.

"Uzskatu par savu atbildību nepieļaut trekno gadu prakses atsākšanos," norādīja Dombrovskis, atgādinot, ka valsts budžetā šogad plānots deficīts 2,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kuru jāturpina samazināt līdz 1,4% no IKP nākamgad, tādēļ iespējas atbalstīt papildu pieprasījumus ir ierobežotas.

Vienlaikus viņš ir vienisprātis ar pedagogiem, mediķiem, kultūras darbiniekiem, iekšlietu sistēmas un citu sektoru darbiniekiem, ka šajās nozarēs strādājošo atalgojums ir jāpalielina un iespēju robežās valdība to pakāpeniski atbalstīs, gatavojot nākamā gada budžetu.

"Taču nedrīkstam vēlreiz pieļaut nepamatoti strauju un ar efektivitātes un produktivitātes uzlabojumiem nesaistītu atalgojuma pieaugumu, kādu pieredzējām ekonomikas pārkaršanas laikā. Vērtējot citus pieprasījumus pēc papildu finansējuma, valdība stingri vadīsies arī pēc svarīgākajām valsts attīstības prioritātēm – demogrāfiskās situācijas uzlabošanas un ekonomikas izrāviena nodrošināšanas," paskaidroja premjers.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Gabriels Džudiče (Gabriele Giudice), kurš iepriekš no EK puses uzraudzīja budžeta deficīta samazināšanu Latvijas starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, otrdien Rīgā notikušajā konferencē "Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze" sacīja, ka Latvijā pēc smagās krīzes pārvarēšanas šobrīd vērojams optimisms, kāds bija treknajos gados.

"Man mazliet ir sajūta, ka mēs šobrīd esam atpakaļ 2006.gadā šajā valstī, IKP [kāpums] ir atpakaļ un noskaņojums ir atgriezies," sacīja Džudiče, atgādinot iepriekš valdošo pašpārliecināto bezrūpību.

Pirmskrīzes buma laikā no 2004. līdz 2007.gadam straujās ekonomiskās izaugsmes nodrošinātie papildus valsts budžeta ieņēmumi tika dāsni tērēti, lai palielinātu pensijas un algas dažādās valsts nozarēs strādājošajiem, kā arī lieliem investīciju projektiem un citiem mērķiem. Vairāki ekonomisti norādījuši, ka ekonomiskā krīze Latviju skāra īpaši smagi tieši tamdēļ, ka labajos gados, kad ekonomika strauji pieauga, valdība neveidoja uzkrājumus nebaltām dienām, kā to, piemēram, darīja kaimiņvalsts Igaunija.

Džudiče konferencē uzsvēra - lai dzīvotu eirozonā, ir jābūt gataviem grūtu lēmumu pieņemšanai ātri un pareizajā brīdī.

Lai arī Dombrovskis sola algas palielināt pakāpeniski un nepieļaut trekno gadu tēriņus, tomēr valdība jau šobrīd apsolījusi vairākas lietas, kam būs negatīva ietekme uz nākamā gada budžeta ieņēmumiem. Piemēram, no 1.jūlija šogad samazināsies pievienotās vērtības nodoklis no pašreizējiem 22% uz 21%, lai arī tas kritizēts no Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda puses. No 2013.gada samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valdība apsolījusi no valsts budžeta finansēt pirmsskolas iestāžu pedagogu algas, kas ik gadu prasa apmēram 23 miljonus latu.

Krīzes laikā visās nozarēs izdevumi tika būtiski samazināti – valsts sektorā strādājošo skaits un to atalgojums samazināts vidēji par 25%, ministriju skaits samazināts par trešdaļu, bet aģentūru skaits – uz pusi.

Jau vēstīts, ka skolotāji, mediķi un kultūras darbinieki pieprasa iespējami ātri palielināt algas, turklāt Latvijas Nacionālās operas kora arodbiedrība pat paziņojusi par streiku. Arī skolotāji pieļauj protestus, ja netiks izpildītas viņu prasības par algu pieaugumu.

Tāpat atzīta nepieciešamība palielināt algas arī citiem valsts pārvaldē strādājošajiem, policistiem un sociālajiem darbiniekiem.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ceturtdien paziņoja, ka skolotāju un mediķu prasības pēc algas palielināšanas ir jāapmierina un nedrīkst pieļaut streikus.