Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina visus politiskos spēkus un arī Konstitucionālo tiesību komisiju iesaistīties diskusijā par iespējamām izmaiņām Satversmē vai jaunas konstitūcijas izstrādi, bet viņš pats konkrētus priekšlikumus nesniegs, jo tas neesot atbilstoši Valsts prezidenta amatam, teikts prezidenta paziņojumā par turpmākajiem soļiem valsts pārvaldības modeļa pilnveidošanai.
Trešdien gan prezidents paziņoja, ka ir gatavs iniciēt jaunas Satversmes izstrādi, tomēr tā neesot pašmērķis, un par tās saturu diskusijās jālemj juristiem. Viņa pārstāve Līga Krapāne trešdien konkrēti nepaskaidroja, kādas tieši izmaiņas Satversmē būtu nepieciešamas.
Prezidents uzskata, ka, reformējot valsts pārvaldi, ir jānodrošina "skaidrāku atbildības sadalījumu starp varas atzariem". Prezidents skaidro, ka izmaiņas valsts pārvaldē nepieciešamas, lai globalizācijas apstākļos Latvija spētu pastāvēt un attīstīties ne vien ekonomiski, bet arī politiski. Viņaprāt izmaiņu nepieciešamību apliecina "arī gaidāmais referendums, valstī samilzušās sociālās un ekonomiskās problēmas".
Valsts prezidents rosinājis profesionālu viedokļu apmaiņu par iespējamajām izmaiņām valsts varas modelī, un uzskata, ka šajās diskusijās jāiesaistās arī Konstitucionālo tiesību komisijai, lai pildītu neatkarīga un profesionāla arbitra lomu.
Bērziņš norāda, ka viņam "nebūtu atbilstoši sniegt konkrētu Satversmes pantu redakcijas un formulēt konkrētas juridiskās konstrukcijas", atgādinot, ka arī pilnīgi jauna Satversme nav pašmērķis, par to būtu jālemj pēc tam, kad ir skaidras nepieciešamo izmaiņu aprises. "Daži risinājumi ir ieviešami bez grozījumiem Satversmē, bet citiem šādi grozījumi varētu būt nepieciešami," skaidro prezidents.
Viņš atgādināja, ka viena iespējamā izmaiņa ir pašvaldību lomu stiprināšana, prezidenta institūcijas lomas izvērtēšana un parlamenta ievēlēšanas kārtības precizēšana, kā arī valsts pamatu labāku aizsardzība.
Prezidents aicina visus politiskos spēkus izteikt savus viedokļus par iespējamām nepieciešamām izmaiņā Satversmē, izvērtējot arī starpkaru periodā bijušās diskusijas un sagatavotos lēmumus.
"Jo plašāka un kvalitatīvāka būs publiskā viedokļu apmaiņa, jo izsvērtāks un Latvijas nākotnei atbilstošāks būs Saeimas gala lēmums," norāda prezidents.
Jau ziņots, ka Bērziņa rosinātais "jaunais varas modelis" ietveršot arī jaunu konstitūciju un viņš būtu gatavs iniciēt jaunas Satversmes izstrādi, tomēr tā neesot pašmērķis, un par tās saturu diskusijās jālemj juristiem.
Savukārt janvāra beigās nosūtītā vēstulē pārējām Latvijas augstākajām amatpersonām un politiskajām partijām Bērziņš norādīja: pašlaik spēkā esošā Latvijas valsts pārvaldības kārtība un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām "nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību". Tāpēc viņš aicināja sākt darbu pie jauna valsts pārvaldības modeļa izstrādes.
Prezidents atzina, ka janvāra diskusijās un sarunās ar politiskajām partijām gūtā informācija "rada bažas, ka šajā Saeimas sasaukumā mazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne starp politiskajiem spēkiem". "Līdzās tam aizvien aktuālas ir politiķu novilktās "sarkanās līnijas", kuru pārspīlēta uzturēšana kļūst par nepārvaramu barjeru turpmākai valsts attīstībai un ietekmē tās nākotnes izaugsmes izredzes," vēstulē norādīja Bērziņš.
Vēlāk Bērziņš pauda, ka Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, bet vecā ir jāmaina pašos pamatos, lai veicinātu un nodrošinātuatbildības uzņemšanos šaurākam lokam.
Bērziņš sacīja, ka parlamentārā sistēma Latvijas Republikā varētu saglabāties. "Aicināšu ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis nelielajai Latvijas teritorijai būtu piemērotākais," piebilda Valsts prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
