Likumprojekts paredz noteikt ģerboņu tiesisko statusu un nodrošinās tiesisko skaidrību par to lietošanas nosacījumiem. Tā rezultātā būs iespējams veicināt plašāku ģerboņu juridiski korektu lietošanu, kas palīdzēs veidot un stiprināt sabiedrības kopīgu valstisko apziņu, skaidro Valsts prezidenta kanceleja.
Starpkaru periodā šiem kultūrvēsturiskajiem apgabaliem ar 1930.gada 26.aprīļa Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem bija noteikti ģerboņi. Šie noteikumi sniedza katra kultūrvēsturiskā apgabala ģerboņa aprakstu, kā arī noteica to lietošanas nosacījumus.
Latvijas neatkarības atjaunošanas posmā tika atjaunoti un attiecīgi tiesiskajā regulējumā nostiprināti valsts simboli – valsts ģerbonis, karogs un himna, kā arī atjaunoti pilsētu ģerboņi un dažāda līmeņa administratīvi teritoriālām vienībām tika veidoti jauni ģerboņi, tomēr kultūrvēsturiskie apgabalu ģerboņi valsts neatkarības atjaunošanas periodā un arī pēc tā nav atjaunoti un nostiprināti tiesiskajā regulējumā, skaidro Kanceleja.
Likumprojekts neparedz piesaistīt ģerboņus konkrētām esošām valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām, bet gan noteiktos gadījumos ļaut tos izmantot valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām.
Preses dienests norāda, ka šis likumprojekts ir pirmais Bērziņa kā prezidenta iesniegtais likumprojekts. 2011.gada 30.novembrī, kad tika iesniegti priekšlikumi Oficiālo publikāciju likuma projektam, pirmo reizi tika izmantotas Valsts prezidentam paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus kādam likumprojektam saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu.
Bērziņš iepriekš paziņoja, ka tuvākajā laikā nāks klajā ar vairākām likumdošanas iniciatīvām, taču atturējās komentēt, kādas tās būs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
