„Manas domas nav mainījušās. Lietuvai šis projekts ir ļoti nepieciešams, un, domāju, būs speciālisti, kas izvērtēs šā projekta ekonomisko un ekoloģisko efektivitāti, un Lietuvas vēlmi realizēt šo projektu es pilnībā atbalstu. Jautājums ir tikai par Latvijas spēju šajā momentā finansiāli piedalīties minētajā projektā. Uzskatu, ka mēs nedrīkstam palielināt valsts parādu," noraidošo attieksmi pret Latvijas finansiālu iesaistīšanos Visaginas projektā skaidro Valsts prezidents.
Skaidrojot, ko Latvijai izmaksātu dalība elektrostacijas būvēšanā, Bērziņš laikrakstam stāsta: „Pēdējie dati, ko esmu saņēmis no Latvijas Bankas, liecina, ka mūsu ārējais parāds ir 47% no kopprodukta, savukārt Igaunijai tie ir tikai 6% no kopprodukta. Igaunijas valsts aizņēmuma tekošie maksājumi tiek segti ar to uzkrājumu, kas ir pozitīvais saldo budžetā. Sanāk, ka igauņi faktiski maksā nulli. Mūsu skaitlis ir aptuveni 300 miljoni latu gadā, ko mēs maksājam kā aizdevuma procentus. Tur jau ir tā mana doma, ka mēs nevaram palielināt valsts parādu par dažiem miljardiem latu - par to taču mums visiem būs jāmaksā!'
Bērziņš noraida apvainojumus, ka skepse pret Lietuvas projektu saistīta ar viņa personīgu ieinteresētību lobēt Krievijas un Baltkrievijas atomenerģijas projektus: „Var jau, protams, savilkt kopā runas par Kaļiņingradas AES un Baltkrievijas energoražotājiem, apgalvojot, ka tas ir politisks uzstādījums, tomēr tam nav nekādas saistības, un galvenais ir jautājums par to, kurš par to maksās".
Bērziņš laikrakstam atgādinājis, ka prezidenta zvērestā solījis veicināt valsts un tās iedzīvotāju labklājību, bet „AES jautājums ir labklājības jautājums: vēl lielāks valsts aizņēmums samazinās labklājību."
„Latvija pagaidām nav spējīga piedalīties šajā projektā. Toties Latvija var iepirkt elektroenerģiju no Lietuvas. Uz visām šīm lietām skatos no aspekta - kā tas ietekmēs cilvēkus. Man ir dota atbildība, lai es redzētu problēmas kopumā," NRA skaidrojis Valsts prezidents.
Portāls „Delfi" jau vēstīja, ka pirmo reizi par nepieciešamību Latvijai atturēties no finansiālas iesaistīšanās Visaginas AES būvē, Bērziņš publiskajā telpā vēstīja pirms nedēļas.
Iepriekš laikrakstam "Diena" "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žigurs bija pieļāvis, ka Latviju projektā, visticamāk, pārstāvēs valsts enerģētikas koncerns a/s "Latvenergo". Latvijas daļa šajā projektā varētu būt lielāka par 10-12%, pieļāvis Žigurs. Uzņēmums Visaginas AES projektam nepieciešamo naudu aizņemtos.
Jaunās AES celtniecību Lietuvā plānots sākt 2014.gadā, bet elektroenerģiju jaunā kodolspēkstacija sāks ražot 2020.gadā - to maija sākumā paziņoja Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus. "Saredzu visas iespējas sekmīgi attīstīt mūsu projektu, kas ar savu sagatavošanās pakāpi acīmredzami izceļas ne vien kaimiņvalstu vidū, bet arī Eiropas līmenī."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
