Foto: F64

Valsts prezidents Andris Bērziņš sestdien Latvijas Tautas frontes 25 gadu jubilejas pasākumā pie Brīvības pieminekļa aicināja ikvienu valsts iedzīvotāju nezaudēt tā laika tautas kopības sajūtu un ideālus, kā arī turpmāk veidot gudru un stipru tēvzemi.

"Rudens pirms divdesmit pieciem gadiem kļuva par vēsturisku pārmaiņu un globālu starptautisku procesu laiku. Toreiz – gluži tāpat kā "Baltijas ceļā", kad rokās sadevās tūkstošiem sajūtu un domubiedru, 1988.gada oktobrī – Tautas frontes dibināšanas kongresā, tūkstoši visā mūsu zemē bija vienoti savās domās un ticībā par Latvijas valstiskumu. Tas bija laiks, kad akadēmiķis Jānis Stradiņš Radošo savienību plēnumā jau bija teicis: "Ļoti ilgi latviešus ir vajājis bezvēstures lāsts, bet nu šī tauta ir atkal augšā,"" sacīja prezidents.

Viņš atgādināja, ka Latvijas Tautas Frontes stiprā aizmugure un īstais pamats bija Latvijas cilvēki, kuri piedalījās tautas atbrīvošanās kustībā, atbalstīja to savos darbos un domās. Tautas Frontes spēks radās pašā tautā un tās vēlmē pēc citas dzīves; ticībā tam, ka kopā mēs varam atgūt Latviju, lai būvētu brīvu un demokrātisku valsti.

"Paldies visiem, kas tajā izšķirīgajā laikā bija kopā "ar garaspēku pret karaspēku"!,"sacīja Bērziņš.

"Toreiz pastāvēja nosacīta un gandrīz acīmredzama "frontes līnija". Ne velti kustības nosaukumā bija vārds "fronte", kas simbolizēja cīņu - kurš ir "par" un kurš - "pret". Vai šī, tā saucamā, "frontes līnija" ir izzudusi? Vai arī mēs arvien to turpinām uzturēt? "Par" ko un "pret" ko sabiedrība ir mūsdienās? Tas ir jautājums ikvienam no mums. Tieši šeit un tagad, jo nākotne top tagad, bet tagadne nāk no pagātnes," turpināja prezidents.

Šodien tauta ir brīva savā izvēlē un rīcībā. Vairāk nekā divdesmit neatkarības gados mēs esam paveikuši neticami daudz, lai sasniegtu tos mērķus, par kuriem kādreiz varēja tikai sapņot. Latvija ir dalībvalsts pasaules nozīmīgākajās starptautiskajās organizācijās. Latviju zina, pazīst un atpazīst. Tiesa, tas ir gan mūsu veiksmju, gan arī nesen gūtās rūgtās pieredzes dēļ, norādīja prezidents.

"Toreiz – pirms 25 gadiem šķita neticami, ka plašajā pasaulē izklīdīs tik liela latviešu tautas daļa un nācija skaitliski samazināsies. Šodien tā ir realitāte. Tomēr, tiekoties ar mūsu cilvēkiem dažādās valstīs un kontinentos, esmu guvis pārliecību, ka savas dzimtās zemes labā var darboties ikviens, kas to vēlas, neatkarīgi no mītnes zemes tāluma. Pasaule ir kļuvusi šķietami mazāka, tehnoloģiju ietekmē attālumi sarūk. Tā ir cilvēku mobilitāte jeb pārvietošanās brīvība mūsdienu izpratnē, un tai pretoties vairs nevar neviena valsts, izņemot totalitārās. Tieši tādēļ mūsu tautiešu ieguldījums Latvijas attīstībā līdz šim un it īpaši nākotnē ir ļoti, ļoti nozīmīgs. Ikviens var pielikt savu roku un prātu Latvijas izaugsmei un attīstībai, neatkarīgi no tā, kur mēs patreiz katrs dzīvojam un strādājam," ir pārliecināts Valsts prezidents.

"Gaidītās un sasniegtās brīvības īstenais līdzsvars ir atbildība. Atbildība par to, kas jau paveikts. Par to, kāda būs šī zeme, tauta un valsts, par saviem līdzcilvēkiem, bet galvenais – atbildība katram par saviem dzīves lēmumiem. Tieši tādēļ atbildības veidotājs, tātad – izglītība un apgaismība, ir Latvijas nākotnes atslēga. Tāda izglītība, kas būvē stiprus pamatus zem kājām un ļauj mums droši pastāvēt un konkurēt pasaulē. Viss ir pašu rokās: veidot valsti, kādā vēlamies dzīvot un kādu to gribam atstāt nākamajām paaudzēm," klātesošajiem sacīja prezidents.

"21.gadsimtā ir sācies principiāli jauns laikmets cilvēces vēsturē, ko raksturo moderno tehnoloģiju uzvaras un negaidīti atklājumi. Arī mūsu nācijai nākas būt intelektuāli, fiziski, bet galvenais – garīgi gatavai jaunai pasaulsuztverei. Mēs jau šajā laikmetā esam iekšā un piedalāmies tajā, katrs ar savu likteni, pieredzi un mūža gadiem. Jātic, ka "bezvēstures lāsts" Latvijai ir noņemts. Bet vēlreiz citējot Jāni Stradiņu – vai "šī tauta atkal ir augšā?"? Lai šis jautājums katram no mums kļūst ļoti personisks," turpināja prezidents.

"Paldies visiem, kas pirms 25 gadiem uzsāka šo ceļu! Lai mums visiem kopā izdodas turpināt labi sākto, veidojot gudru un stipru Tēvzemi!," uzrunas noslēgumā sacīja Bērziņš.

Jau ziņots, ka LTF dibināta 1988.gada 8.oktobrī kongresā, kas bija pavērsiena punkts ceļā uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

LTF apvienoja vairākus simtus tūkstošus cilvēku - tā tika dibināta kā daudzskaitlīga organizācija tā dēvētās "perestroikas" jeb "pārbūves" nevalstiskam atbalstam. Pagājušā gadsimta 80.gadu beigas un 90.gadu sākums ir pārmaiņu laiks, kas tiek saukts par Trešo atmodu un to raksturo notikumi un lēmumi, kas izšķīra Latvijas likteni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!