Pusstundu ilgā ekskursijā pa Okupācijas muzeju Velsas princis Čārlzs iepazinās ar Latvijas vēstures tumšākajām lappusēm, kā arī tikās ar trim deportācijas pārdzīvojušiem cilvēkiem.
Velsas princim Okupācijas muzeju izrādīja muzeja fonda valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, bet deportētie Ilmārs Knaģis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jēkabs Barkāns un Okupācijas muzeja literārā konsultante Anda Līce princim stāstīja par grūtajām gaitām Sibīrijā, par pārdzīvotajām šausmām un līdzcilvēku sniegto palīdzību. Barkāns, kurš ar ģimeni, slēpjoties no okupantiem, trīs gadus pavadīja zemnīcā, šobrīd ir daļēji paralizēts un ir sarakstījis 14 grāmatas.

Čārlzs interesējās par izdzīvošanas iespējām Sibīrijā, norādot, ka "Lielbritānijā ir grūti iedomāties, kādām grūtībām jūs [deportētie] esat gājuši cauri". Noslēgumā Nollendorfs uzdāvināja princim grāmatu ar deportēto stāstiem un fotogrāfijām, bet Čārlzs parakstījās viesu grāmatā.

Pēc muzeja apmeklējuma Viņa Karaliskā Augstība devās uz Rīgas Pirmās Kristus luteriskās draudzes baznīcu, lai iepazītos ar Sorosa fonda uzsāktās programmas "Alternatīvas ieslodzījumam" darbību Rīgā. Lielbritānijas valdības vārdā princis draudzei pasniedza datoru, kas domāts neredzīgajiem, kas, pēc mācītāja Māra Santa vārdiem, būs vienīgais dators draudzē.

Princis tikās ar cietumu dienesta priekšnieku Vitoldu Zaharu, tiesnesi Ziedoni Strazdu, Maltas ordeņa pārstāvi Norbertu Snarķi, kā arī ar alternatīvo sodu izcietušajiem cilvēkiem. Pēc baznīcas apmeklējuma Velsas princis parunājās arī ar ārpusē sanākušajiem Franču liceja skolēniem un kādu pensionāru pāri.

Alternatīvo sodu ieviešana 1999. gadā ir kopīgs Lielbritānijas un "Sorosa fonda - Latvija" projekts, kas izpaužas 40 - 280 stundu neapmaksāta sabiedriska darba vietējās sabiedrības labā piespriešanā likumpārkāpējiem, ziņo Lielbritānijas vēstniecība, kas arī atbalsta šo projektu.

Alternatīvo sodu izcietušo likumpārkāpēju skaits Latvijā kopš 1999. gada ir palielinājies no 183 līdz 596 2000. gadā. Daudzos rajonos darbu sabiedrības labā piespriež apmēram 20% notiesāto, un tas norāda uz šā soda veida dzīvotspēju. Latvijai ir svarīgi attīstīt cietumsodam alternatīvus soda veidus, jo Latvijā ir ļoti daudz cietumnieku, ieslodzīto skaita ziņā ieņemot vienu no pirmajām vietām Eiropā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit