Kā vēsta Vederņikovs, uzņēmums uzskata, ka raidījuma sižetā atspoguļotā informācija bijusi maldinoša un vērsta uz nacionālā naida kurināšanu, tādēļ pieņemts lēmums nodot jautājuma izskatīšanu tiesībsargājošo institūciju ziņā.
Kā ziņots, Vederņikovs pauda sašutumu par kanāla "TV3" veidotā raidījuma "Nekā personīga" sižetu un uzskatīja to par "melīgu, nekonkrētu, nekorektu" un tādu, kas "atkal raisa nacionālisma jautājumu". "Šāda viņu attieksme ir diezgan dīvaina. Iespējams, šī kampaņa pret mums izvērsta, jo, ja sāksim raidīt kā nacionālais kanāls, atņemsim gan LNT, gan "TV3" daļu skatītāju," pieļauj Vederņikovs.
Savukārt Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka un "TV3 Latvija" ģenerāldirektore Baiba Zūzena norāda, ka minētais sižets nav saistīts ar nacionālā naida kurināšanu, bet gan ar nevienlīdzīgo un nesakārtoto situāciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū.
"Šī ir nekonsekventa situācija, jo nav saprotams, kā vienai raidorganizācijai var būt divas licences un iespēja ar tām darboties, kā arī - kādēļ vispār tika piešķirta nacionālā kanāla apraides atļauja. Lai kanāls saņemtu šādu licenci, vispirms tam jābūt garantētam līgumam ar "Lattelecom". Tad rodas jautājums - vai ir mainījušies spēles noteikumi? Maldīga ir arī informācija, ka patlaban frekvenču skaits ir neierobežots, jo bezmaksas pakā var tikt iekļauti tikai seši nacionālie kanāli," uzsver Līdaka.
Asociācijas izpilddirektore norāda, ka neesot saprotama radusies situācija, kad elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pati nespēj pateikt, ar kādu licenci konkrētais kanāls darbojas.
"Likumā acīmredzot ir jāievieš kādas izmaiņas, kādā veidā notiek nacionālā kanāla licences saņemšanas procedūra. Problēma ir tāda, ka, ja padome izsniedz nacionālā kanāla licenci, tas dod iespēju šim kanālam iet pie kabeļoperatoriem un pieprasīt noslēgt līgumu par iekļaušanu bezmaksas pakā. Padomei šādas situācijas būtu precīzi jādefinē, jāsniedz skaidri principi, jo tas neveicina veselīgu vidi tirgū," klāsta Līdaka.
"TV3 Latvija" ģenerāldirektore klāsta, ka pārkāpumi minētajā sižetā nav un tā būtība bija par to, ka ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem neviens nevar atbildēt.
"Taču, ja kanāls "Pro100TV Latvija" vēlas vērsties prokuratūrā, lai šo jautājumu tad arī izlemj tiesībsargājošās institūcijas. Vienmēr esam atbalstījuši veselīgu konkurenci, un šajā gadījumā tā būtu iespēja arī samazināt maksājumus "Lattelecom", jo gada summa tiktu sadalīta starp pieciem nacionālajiem kanāliem. Taču uztrauc vieglprātīgā padomes attieksme šajā situācijā, jo tehniski nav iespējams bezmaksas pakā nodrošināt neierobežotu nacionālo kanālu skaitu," skaidro Zūzena.
Viņa atzīmē, ka šajā gadījumā pietrūkst skaidras Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pozīcijas.
Jau ziņots, pērn 22.jūlijā NEPLP "Nordecom Media" piešķīra apraides atļaujas tiesības, lai veidotu televīzijas programmu "Pro100TV Latvija". Programmai noteiktais raidlaika apjoms latviešu valodā un svešvalodās attiecīgi 65% un 35%. Mērķauditorijas vecums - no 4 līdz 70 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
