Viņš atzina, ka laika posmā kopš iepriekšējās sanāksmes februārī prokuratūra ir ieguvusi papildu pierādījumus Kalēja lietā, kas izdevies, izpētot arhīva materiālus Latvijā un ārvalstīs, kā arī ar tiesiskās palīdzības lūgumu starpniecību.
Tomēr Kalējs arī pēc konsultācijām ar advokātiem esot atteicies atbildēt uz Latvijas uzdotajiem jautājumiem, kurus Kalējam nogādāja Austrālijas tiesībsargājošās iestādes.
Savukārt par otro Austrālijā dzīvojošo latvieti Kārli Ozolu prokuratūrai neesot pierādījumu, ka viņš būtu izdarījis kara noziegumus Latvijas teritorijā. Runa varot būt vienīgi par noziegumiem, kas pastrādāti Baltkrievijā.
Tāpat Maizītis pavēstīja, ka no Baltkrievijas pagaidām nav saņemts apstiprinājums "gribai skaidrot" lietas apstākļus Ozola iespējamajiem noziegumiem, taču norādīja, ka Latvijas likumdošana neliedz izmeklēt noziegumus, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu pastrādāto ārvalstīs.
Uz jautājumu, kādēļ ātri izdodas izmeklēt lietas pret padomju režīma noziedzniekiem, bet lietas pret nacistiskajiem noziedzniekiem tiek izmeklētas lēni, Maizītis atbildeja, ka Ģenerālprokuratūrai ir vienāda attieksme pret visu režīmu pastrādātajiem genocīda un kara noziegumiem.
"Jebkurā krimināllietā var pieņemt lēmumus tādā ātrumā, kādi ir pierādījumi," sacīja Maizītis.
Maizītis arī kategoriski noliedza iespēju, ka konkrētu paveikto darbu nepubliskošana Kalēja lietas izmeklēšanā varētu nozīmēt to, ka Latvija izmeklēšanā būtu paveikusi maz.
Ģenerālprokurors norādīja, ka par paveikto liecina nopratināto liecinieku skaits, kā arī starptautiskās tiesiskās palīdzības ietvaros lūgtās palīdzības skaits.
Maizītis paziņoja, ka saprot masu mediju interesi par krimināllietas materiāliem, taču lietas saturu publiskos tikai tad, ka tiks uzrādīta apsūdzība.
Tāpat viņš pastāstīja, ka krimināllietas ietvaros jau ir nopratinātas vairākas personas, tostarp arī ārvalstīs. Piemēram, pēdējais tiesiskās palīdzības lūgums nosūtīts uz Čehiju. Maizītis gan atteicās sīkāk pavēstīt, kurās valstīs vēl liecinieki pratināti, taču norādīja, ka tas nav darīts ne Krievijā, ne Baltkrievijā.
Sanāksmē piedalījās ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Vācija, Izraēla un Latvija, nebija ieradusies tikai aicinātā Krievija. Sanāksmes mērķis bija novērtēt, vai Latvijā savāktie materiāli var kalpot par pierādījumiem apsūdzībā pret Kalēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
