Kopumā Zemgalē tautas nobalsošanā piedalījušies 158 511 vēlētāju. Pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, nobalsojuši 138 565 jeb 87,42% Zemgales vēlētāju, bet par bija 19 381 jeb 12,23% balsotāju, liecina CVK dati pēc rezultātu apkopošanas visos 167 Zemgales iecirkņos. 553 jeb 0,35% vēlēšanu zīmju bija nederīgas.
Zemgales galvaspilsētā Jelgavā pret divvalodību iestājušies 22 490 jeb 74,24% vēlētāju, savukārt par bijuši 7581 jeb 25,03%, liecina CVK dati. Savukārt Jēkabpilī pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai balsojuši 9280 jeb 71,58%, savukārt par to bijuši 3622 jeb 27,94%.
Delfi Aculiecinieks fotogalerija: Jelgavā balso studentu kroporācijas
CVK līdz pulksten 00:40 apkopoja datus par 928 no 1035 iecirkņiem, un tie liecina, ka par krievu valodas statusu nobalsojuši 228 048 pilsoņu jeb 24,76% no apkopotajām balsīm, bet pret – 690 036 jeb 74,93%.
Savukārt 2807 biļeteni jeb 0,31% bija nederīgi.
Jau vēstīts, ka sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 70,37% jeb gandrīz 1,087 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un, lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.