Foto: DELFI
Jau vairāk nekā mēnesi notiek intensīva sarakste starp Saeimas kanceleju un Latvijas Radio (LR) par domstarpībām, kas radušās saistībā ar Saeimas kārtējo un ārkārtas sēžu, atbilžu uz deputātu jautājumiem un raidījuma "Frakciju viedokļi" radio translāciju.

Kopš šī gada 1.jūnija tiešraides radio translācijas "Klasikas" diapazonā ir dzirdamas Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu un tās apkārtni.

Kā vēstulē Saeimas kancelejai skaidro LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, no šā gada 1.jūnija tika pārtraukta LR 5 - studentu radio "Naba" apraide, kura bija dzirdama Rīgā un tās apkārtnē.

LR piedāvā Saeimas kancelejai grozīt 2004.gada 27.maijā noslēgto sadarbības līgumu par Saeimas sēžu, raidījuma "Frakciju viedokļi" un atbilžu uz deputātu jautājumiem tiešo radio translāciju. LR vēlas arī turpmāk translācijas no Saeimas pārraidīt LR 3.izplatīšanas tīklā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu un tās apkārtni.

LR arī vēlas, lai sadarbības līgumā tiktu ierakstīts, ka tajā noteiktā "Saeimas tiešo translāciju izplatīšanas kārtība ir spēkā līdz brīdim, kad no radio neatkarīgu iemeslu dēļ rodas apstākļi, kas attiecībā pret šīs vienošanās noslēgšanas brīdi pasliktina vai padara neiespējamu līguma izpildi, ņemot vērā radio pamatdarbības uzdevumu un prioritātes".

Saeimas kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis pastāstīja, ka līdz 2004.gadam Saeimas budžetā bija "iezīmēti" 26 tūkstoši latu, kuri tika pārskaitīti LR Saeimas sēžu radio translācijas nodrošināšanai. Toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzskatīja, ka ir neloģiski, ka viena valsts iestāde pārsūta otrai valsts iestādei "iezīmētu" summu no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc Ziemeļa teiktā, turpmākajos gados Saeimas sēžu retranslācijai paredzētie 26 tūkstoši latu tikuši uzreiz iestrādāti LR budžetā.

Saeimas sēžu retranslācijas ierobežošanu LR ģenerāldirektors Kolāts skaidro ar LR finansējuma samazināšanu. Kolāts arī atsaucās uz Radio un televīzijas likuma 54.pantu, kas nosaka, ka Saeimas darbības atspoguļojums tiek nodrošināts saskaņā ar divpusējiem līgumiem.

"Šāds nosacījums likumā iekļauts ar mērķi, lai nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju redakcionālo neatkarību un pasargātu tās no valsts pašvaldību institūciju tiešas ietekmes, kā arī lai precīzi vienotos par raidījumu apjomu un izmaksām," norāda Kolāts.

Lai mazinātu budžeta kritiskā samazinājuma negatīvo ietekmi, optimizētu izdevumus un veiktu finanšu stabilizācijas pasākumus, LR esot spiests veikt programmu izmaiņas un programmu veidošanu piešķirtā finansējuma ietvaros, ievērojot un sabalansējot visu sabiedrības grupu intereses.

Pirmdien Prezidijs nolēma saraksti, kas veidojusies starp LR un Saeimas kanceleju, nodot izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!