Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmā posma realizācijai piecu gadu laikā no valsts budžeta būs nepieciešami 37,47 miljoni latu, kā arī gandrīz viens miljons latu jaunas Eiropas platuma sliežu līnijas tehniski-ekonomiskā pamatojuma veikšanai, portālu "Delfi" informē Satiksmes ministrija.
Savukārt 2009. gadā valsts budžeta līdzfinansējums nepieciešams tikai 34.79 tūkstošu latu apmērā izpētes projektam.

To nosaka otrdien, 30. septembrī valdībā izskatītais informatīvais ziņojums par projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Projekta realizācija sāksies šā gada beigās no VAS "Latvijas Dzelzceļš" līdzekļiem, bet, sākot ar 2009. gadu, varēs saņemt Eiropas komunikācijas tīklu (TEN-T) budžeta finansējumu un valsts budžeta daļu.

Projekta pirmajā kārtā paredzēta esošās infrastruktūras sakārtošana pierobežas posmos Valka - Valmiera un Jelgava - Meitene, kā arī posmā Jugla - Valmiera. To, veicot nepieciešamos tehniskos uzlabojumus, lai novērstu kritiskās problēmas sliežu ceļos, īstenos VAS "Latvijas Dzelzceļš". Kopējais projekta izmaksu apjoms ir 79,9 miljoni latu: TEN-T budžeta finansējums - 15,69 miljoni latu, VAS "Latvijas dzelzceļš" finansējums - 26,8 miljoni latu un valsts budžeta finansējums - 37,47 miljoni latu.

Savukārt kopējās tehniski ekonomiskā pamatojuma izpētes projekta "Par Eiropas platuma sliežu ceļa izbūves iespēju un nepieciešamību" izmaksas ir 1,82 miljoni latu, no kuriem TEN-T budžeta finansējums ir 50% un tikpat arī nacionālais finansējums.

"Rail Baltica" mērķis ir attīstīt ziemeļu - dienvidu asi, atjaunojot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļa tīklu un tādējādi veicinot reģionālo integrāciju, jo darbus esošās infrastruktūras sakārtošanā vienlaicīgi veiks arī Igaunija un Lietuva. "Rail Baltica" kļūs par alternatīvu pasažieru pārvadājumu veidu starp Latviju un kaimiņvalstīm, Poliju un Vāciju. Līdz ar līnijas atjaunošanu varēs nodrošināt dzelzceļa kravu pārvadājumus ziemeļu - dienvidu virzienā, jo šobrīd tādu iespēju nav. Tādējādi būs iespējams samazināt autosatiksmes plūsmu un autoceļu noslogojumu, kā arī veicināt videi draudzīgāka dzelzceļa transporta attīstību.

Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās Baltijas valstīs, Satiksmes ministrija 2007. gada jūnijā parakstīja saprašanās memorandus ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgajām ministrijām. Memorandi paredz vienlaikus ar esošā sliežu ceļa atjaunošanu veikt tālāku izpēti par jaunas Eiropas standarta "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas iespējamību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit