RD departaments nekonstatē īpašu labvēlības režīmu plānojuma maiņā Vilkastes īpašumam Rusovas ielā

Tiesas spriedumā atzīts par pierādītu, ka bijušās Rīgas domes amatpersonas Pēteris Strancis un Vilnis Štrams izpildīja uzņēmējas Ināras Vilkastes vēlmi izslēgt viņai piederošos zemes gabalus Rusova ielā no teritorijām, kurām nepieciešamas detālplānojums un "izrādīja būtisku pretimnākšanu", pieļaujot zemes gabalos celt pat 35 stāvus augstas ēkas.

Pēc maija sākumā publiskotā tiesas sprieduma Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzdeva Pilsētas attīstības departamentam sniegt detalizētu informāciju par esošo situāciju ar nekustāmo īpašumu Rīgā, Rusova ielā 1 un 1c.

Departaments izvērtējot vecos un spēkā esošos teritoriju plānojumus, nāca pie secinājuma, ka, salīdzinot dažādus Rīgas teritorijas plānojumus un to redakcijas, kā arī līdzīgu teritoriju izmantošanas zonas visā Rīgas teritorijā, nav atrodamas pazīmes, ka teritorijai Rusova ielā 1 un 1c būtu piemēroti kādi izņēmumi.

Departaments atzinumā norāda, ka nekustamajā īpašumā Rīgā, Rusova ielā 1 un 1c deviņdesmitajos gados atradās siltumnīcu saimniecība. Rīgas attīstības plānā 1995. - 2005.gadiem tur bija paredzēta darījumu iestāžu apbūve, un, izstrādājot attiecīgās teritorijas detālplānojumu, bija iespējama apbūve 24 stāvu augstumā.

Izstrādājot Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam pirmo redakciju, sabiedrisko apspriešanu laikā nebija saņemts neviens iesniegums par stāvu skaitu izmaiņām šajā teritorijā un netika pieņemts priekšlikums veidot dzīvojamās apbūves teritoriju.

Saskaņā ar valdības noteikumiem detālplānojums Rusova ielas 1 un 1c teritorijā būtu jāizstrādā, jo plānojumam nav pietiekami detalizēts mērogs un apbūves noteikumi, kā arī teritorijā paredzēta kompleksa apbūve. Tā kā nekur nebija definēts, ko nozīmē pietiekami detalizēts mērogs, apbūves noteikumi un kompleksa apbūve, jautājumu par detālplānojuma nepieciešamību varēja brīvi interpretēt, savā atzinumā norāda departaments.

Teritorijas plāna 2006.-2018.gadam otrās redakcijas izstrādes sākumā Rusova iela 1 un 1c tika iekļauta teritoriju sarakstā, kurām nepieciešams detālplānojums, taču, turpinot gatavot plānu, saskaņojot skiču projektu un paredzot, ka teritorijā būs gāzes vads, siltumtrase un elektrolīnijas, vairs nebija spēkā vairāki valdības noteikumu kritēriji. Tāpēc teritorijas Rusova ielā 1 un 1c tika no detālplānojuma saraksta izņemtas.

2007.gadā SIA "Mežaparks SPV" ierosināja būvniecības ieceri, kas paredz 5 līdz 24 stāvus augsta darījuma un dzīvojamā rajona "Ezerparks" būvniecību Rusova ielā 1 un 1c. 2009.gadā teritorijas plāns 2006. - 2018.gadam grozīts, teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu mainot uz jauktas apbūves teritoriju, pieļaujot būvēt arī dzīvojamās mājas.

Vēlāk teritorija Rusova ielā 1 un 1c tika sadalīta vairākos zemesgabalos. Pašlaik dažos zemesgabalos, daļā gar Ķīšezera ielu, atļauta 25 un vairāk stāvu apbūve, citos atļautais stāvu skaits ir līdz 24 stāviem. Citos zemesgabalos gar Rusova ielu atļautais stāvu skaits ir pieci stāvi, bet pārējā daļā - deviņi stāvi.

Jau ziņots, ka Rīgas domes kukuļošanas lietā epizode par miljonu eiro (0,7 miljoni latu) lielo kukuli teritorijas plānojuma maiņai Vilkastes īpašumam Rusova ielā 1 un 1c medijos plaši aprakstīta gan vēl pirms tiesas procesa sākuma, gan tā laikā. Vilkaste 2003.gadā par 192 tūkstošiem latu iegādājās zemes gabalus Rusova ielā 1 un 1c, plānojot uz tiem paredzēt iespēju būvēt ēkas virs 25 stāviem. Vilkaste vēlējās arī, lai iecerei nebūtu nepieciešama detālplānojuma izstrāde, kas ir laikietilpīgs process, liecina tiesas materiāli.

Ēkas līdz 24 stāvu augstumam bija iespējams būvēt arī spēkā esot iepriekšējam teritorijas plānojumam, ja tam izstrādā detālplānojumu. Taču  tas nenozīmēja, ka konkrētajā gadījumā arī tiktu pieļauta maksimālā stāvu skaita būvniecība, liecina tiesas materiāli. To mazticamu darīja fakts, ka, piemēram, 2003.-2005.gados izstrādātajos detālplānojumos Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēs maksimālais paredzētais stāvu skaits bija tikai seši. Tāpēc tiesa secināja - kukuļa došana bija drošākais veids, kā panākt ieceres realizēšanos, neskatoties uz pieprasītās summas ievērojamo apmēru.

Spriedumā tiesa arī norāda, ka "dotais kukulis vairākkārtēji atmaksājies". 2005.gada nogalē Vilkaste zemi pārdevusi par 42,3 miljoniem eiro. Zemes gabala vērtība pēc Rīgas domes atļautajām teritorijas plānojuma izmaiņām pieauga par aptuveni 30 miljoniem latu.

Šajā lietā, kurā kopumā ir vairākas epizodes, bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam tiesa piesprieda astoņu gadu cietumsodu, viņa vietniekam un vēlāk departamenta vadītājam Pēterim Strancim - sešus gadus cietumā. Toreizējam Attīstības departamentam administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piesprieda trīs gadus cietumā, lai gan prokurors iepriekš prasīja vien gadu cietumā. Štramam un Strancim tiesa kā papildsodu noteica arī mantas konfiskāciju.