No Latvijas līdz šim aizbraukuši 250 līdz 300 tūkstoši cilvēku, un optimistiskākā cerība ir par trešdaļas atgriešanos Latvijā. Tāpat ir prognozējams, ka līdz ar viņiem Latvijā ieradīsies vairāk citu tautību cilvēku - Latvijas piederīgo ģimenes locekļi, kuri būs dzimuši ārpus Latvijas.
"Tātad Latvijas sabiedrība kļūs aizvien daudzveidīgāka, pateicoties reemigrācijas faktoram," pauda Akule.
Viņa arī piebilda, ka plāna galvenais mērķis būs palīdzēt atgriezties Latvijā tiem cilvēkiem, kuri to jau apsver.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis Latvijas Radio teica - lai nodrošinātu no Latvijas aizceļojušo iedzīvotāju atgriešanos, būtiskākais būs jaunu darba vietu radīšana un konkurētspējīga atalgojuma līmeņa sasniegšana. Patlaban darba algu līmenis Latvijā nav sasniedzis to robežu, kas rada drošības sajūtu par Latviju, tāpēc ar plānu vien būs par maz.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts LNT raidījumā "900 sekundes" prognozēja, ka algas Latvijā augs. Pavļuts uzsvēra - Latvijas iedzīvotāji tuvākajā laikā nevar cerēt, ka par vienkāršiem darbiem varēs nopelnīt Rietumeiropas līmeņa algas, tomēr kvalificēti speciālisti Latvijā nopelnīt var labi.
Pavļuts gan atturējās lēst, cik daudz cilvēku atgriešanos izdosies panākt tuvākajos gados, taču atzina, ka plāna pasākumu veiksmes varētu sākt vērtēt pēc gada.
Ekonomikas ministrs arī atgādināja, ka reemigrācijas pasākumu plāns ir paredzēts, lai palīdzētu atgriezties cilvēkiem, kuri to vēlas, savukārt valsts attīstības nodrošināšanai ir izstrādāts Nacionālais attīstības plāns.
Kučinskis arī uzsvēra, ka būtiski ir uzturēt saikni ar aizbraukušajiem iedzīvotājiem, lai pie nepieciešamā attīstības līmeņa sasniegšanas cilvēki nebūtu pazuduši un sarāvuši saiknes ar Latviju.
To apliecināja arī Pavļuts, kurš pastāstīja, ka ir nodibinātas ciešas saites ar emigrācijas organizācijām. Ministrs uzsvēra - bez diasporas organizācijām Latvijai reemigrāciju nodrošināt neizdosies.
Jau vēstīts, ka reemigrācijas pasākumu plānu pērn radīja dažādas valsts iestādes, darba devēji, kā arī arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji. Plānā piedāvātos pasākumus otrdien vērtēs valdībā.
Darba grupa rosinājusi nodrošināt darba tirgus informācijas pieejamību - ieviest efektīvu divvirzienu komunikācijas mehānismu tam, kā darba devēji informē ārvalstīs dzīvojošo valsts piederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem, vakancēm un prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie var uzrunāt potenciālos darba devējus.
Piedāvāts ieviest programmu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei Latvijas uzņēmumos, kā arī novirzīt valsts un ES finansējumu komersantiem nepieciešamo uz ārvalstīm izbraukušo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei.
Tāpat piedāvāts paplašināt to personu loku, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, paredzot iespējas saņemt repatrianta statusu arī tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas izceļojuši no valsts pēc 1990.gada 4.maija, izceļošanas brīdī bija sasnieguši pilngadību un ārpus Latvijas dzīvojuši vismaz 10 gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
