Oficiāli apstiprinātie rezultāti liecina, ka referendumā saņemtas 689 823 derīgas zīmes jeb 44,71% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.

Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94% referenduma dalībnieku jeb 42,17% no visu balsstiesīgo iedzīvotāju skait.

Pret Saeimas atlaišanu nobalsoja 37 829 jeb 5,48% balsotāju, bet 1476 jeb 0,21% balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.

Rīgas apgabalā balsojumā piedalījās 165 627 cilvēki – no viņiem par Saeimas atlaišanu balsoja 92,98%, pret bija 6,85% vēlētāju. Rīgas apgabals ietver arī balsojumus ārzemēs - tur no kopumā 7547 balsotājiem par Saeimas atlaišanu balsoja 94,95% vēlētāju, pret - 4,92%.

Vidzemē referendumā piedalījās 222 257 cilvēki, no kuriem 94,79% balsoja par parlamenta atlaišanu, pret to bija 5,03% vēlētāju. Latgalē referendumā piedalījās 82 565 vēlētāju. No viņiem par Saeimas atlaišanu balsoja 94,03% vēlētāju, pret – 5,46%.

Vienīgais iecirknis, kurā pret Saeimas atlaišanu nobalsots vairāk nekā par, ir Vitebskā, Baltkrievijā.

Referendumu 30.maijā izsludināja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), pamatojoties uziepriekšējā Valsts prezidenta Valda Zatlera 28.maija rīkojumu Nr.2 "Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu".

Maija nogalē pēc tam, kad Saeima nedeva atļauju kratīšanai "Par labu Latviju" frakcijas deputāta, partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera dzīvesvietās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētās tā sauktās "oligarhu lietas" ietvaros, Zatlers īpašā uzrunā tautai paziņoja, ka rosina parlamenta atlaišanu.

Jūnija sākumā Saeima nepārvēlēja Zatleru Valsts prezidenta amatā, un par prezidentu kļuva Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts, no Vidzemes ievēlētais eksbaņkieris Andris Bērziņš.