Vienlaikus Latvijas ārlietu ministrs norādīja uz nepieciešamību rast adekvātus risinājumus iepretim jaunajiem draudiem, tostarp energodrošības un kiberdrošības jomā.
NATO dalībvalstu ārlietu ministri bija vienisprātis, ka jaunajai NATO Stratēģiskajai koncepcijai ir jāatspoguļo mūsdienu realitāte drošības politikā, jo kopš iepriekšējās koncepcijas, kas tika izstrādāta 1999.gadā, alianses darbība un aptveramo jautājumu loks ir ievērojami paplašinājies gan teritoriālā ziņā, gan attiecībā uz jauniem draudiem.
Riekstiņš pauda gandarījumu par NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu grupas līdzšinējo darbu, padziļinātajām un visaptverošajām konsultācijām ar katru alianses dalībvalsti, kā arī NATO partneriem. Viņš uzskata, ka veiksmīgs NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes process, iezīmējot vadlīnijas alianses darbībai nākamajā desmitgadē, ir būtisks apliecinājums NATO solidaritātei un konstruktīvam dialogam gan par politiskiem uzstādījumiem, gan militārajām spējām.
Sagaidāms, ka šī gada maija vidū NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu grupa iesniegs savu ziņojumu un rekomendācijas NATO ģenerālsekretāram. Savukārt novembrī paredzētajā NATO samitā Lisabonā NATO valstu un valdību vadītāji varētu vienoties par jauno NATO stratēģisko koncepciju.
Jau ziņots, ka ceturtdien un piektdien ārlietu ministrs piedalās NATO ārlietu ministru sanāksmē Tallinā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
