No šīm 404 personām, kam šogad sniegta pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumā, 30 ir denacionalizēto namu īrnieki, 289 - sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu īrnieki. Tāpat palīdzību saņēmušas astoņas personas, kas no savām dzīvojamām telpām dažādu iemeslu dēļ tika izliktas ar tiesas spriedumu, 13 personas, kam, atgriežoties no ieslodzījuma, nebija dzīvojamās telpas, bet 26 personas tika pārvietotas no telpām, kuras atzītas par dzīvošanai nederīgām.
Palīdzība sniegta arī 18 bāreņiem un piecām daudzbērnu ģimenēm.
Personām, kurām dzīvokļu jautājumā nepieciešama palīdzība, ir jāreģistrējas pašvaldības dzīvokļu rindā. Šā gada 1.septembra dati liecina, ka rindā uz pašvaldības piešķirtu mājvietu prioritārā secībā gaida 711 cilvēki, kas iekļauti pirmajos sešos reģistros. To vidū ir 33 personas, kas no savām mājvietām izliktas ar tiesas spriedumu, un 492 bāreņi vai bez vecāku gādības palikušie bērni.
Pavisam dzīvokļu rindu veido vairāk nekā desmit reģistri, kur grūtībās nonākušās personas, kas lūgušas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumā, atkarībā no apstākļiem un prasībām pēc likuma sakārtotas prioritārā secībā. Priekšroka ir no mājvietām izliktām personām un bāreņiem.
Kā informēja Rīgas domē, no šā gada sākuma līdz 1.septembrim piešķiršanai pašvaldībā reģistrētas 586 dzīvojamās telpas. To skaitā ietilpst telpas jaunuzceltās trīs sociālās dzīvojamās mājas Imantas 8.līnijā. Šogad laikā līdz 1.septembrim Rīgas pašvaldība grūtībās nonākušajiem izīrējusi 324 dzīvojamās telpas.
Lūgta sniegt informāciju, cik bieži ir gadījumi, kad cilvēki ir atteikušies no ierādītā mitekļa tā sliktās kvalitātes dēļ, Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa skaidroja, ka piešķirtā dzīvokļa tehniskais stāvoklis esot "laimes spēle", jo pašvaldībai pieder gan izremontēti, gan ne tik labā tehniskā stāvoklī esoši dzīvokļi. Personai tiek piešķirts viens no konkrētā brīdī brīvajiem dzīvokļiem.
Šā gada remontējamo dzīvokļu sarakstā ir 140 dzīvokļi, 37 ir jau izremontēti dzīvokļi, un remonts uzsākts 103 dzīvokļos. Pašvaldība apgalvo, ka tā pēdējos gadus pievērš pastiprinātu uzmanību pašvaldības dzīvojamo telpu renovācijai. Attiecīgi katru gadu tiek palielināts finansējums atbrīvojušos dzīvojamo telpu remontam, lai varētu pēc iespējas lielākam skaitam palīdzības saņemšanai reģistrētām personām piedāvāt izremontētas dzīvojamās telpas.
Daļa no pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām atrodas privatizācijai nodotajās dzīvojamās mājās, kuru tehniskais stāvoklis ir ļoti dažāds. Saskaņā ar tiesību normām šo dzīvojamo māju renovācijas jautājumi ir to kopīpašnieku pārziņā.
Āboliņa stāstīja, ka personai piešķir dzīvošanai derīgu telpu, kas nozīmē, ka tajā ir pieejami ūdensapgādes un kanalizācijas, apkures un atkritumu izvešanas pakalpojumi. Tāpat pašvaldības rīcībā ir arī dzīvokļi ar daļējām ērtībām, kurus piešķir personām ar parādsaistībām vai pēc cilvēka pieprasījuma, jo šo telpu īre ir salīdzinoši mazāka.
Dzīvokļu īres maksa atbilst izīrētās platības apsaimniekošanas izmaksām, to regulē Rīgas domes saistošie noteikumi. Saskaņā ar tiem šīs izmaksas noteiktos gadījumos sedz pašvaldība, tāpat personai ir tiesības lūgt pabalstu, ko arī piešķir noteikumos paredzētajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
