Viesi piedalīsies vairākos gadadienai veltītos pasākumus, kā arī tiksies ar Latvijas ārlietu ministru.
Šogad deklarācijai par godu Latvijā tiek rīkoti plaši pasākumi. 2.maijā iecerēti piemiņas brīži to aizsaulē aizgājušo Augstākās padomes deputātu atdusas vietās, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par valsts neatkarības atjaunošanu.
Nākamajā dienā Dailes teātrī notiks konference "Ceturtā maija deklarācija. Latvija ceļā uz neatkarīgu un demokrātisku valsti", bet nedaudz vēlāk paredzēti grāmatu atvēršanas svētki. Interesentus iepazīstinās ar Sandras Kalnietes grāmatu "Es lauzu, tu lauzi, viņi lūza" un ar Tālava Jundža grāmatu "Ceturtā maija deklarācija".
Tāpat šajā dienā par neatkarību balsojušajiem deputātiem tiks pasniegti Triju Zvaigžņu ordeņi.
Savukārt 4.maija rītā Doma baznīcā notiks dievkalpojums. Šajā dienā notiks arī svinīga Saeimas sēde, pēc kuras 7.Saeimas deputāti fotografēsies kopā ar par neatkarību balsojušajiem deputātiem. Pēc tam paredzēta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
Vakarā Nacionālajā operā notiks svinīgs koncerts, savukārt plkst.22 11.novembra krastmalā būs svētku salūts.
1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta nobalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju. Deklarācijas liktenis nebija zināms līdz pēdējam brīdim, kad pie Saeimas pūlis ar aizturētu elpu gaidīja balsošanas rezultātus, lai pēc brīža sveiktu deputātus ar sajūsmas kliedzieniem.
Deklarācijā deputāti asi nosodīja Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā, kvalificējot PSRS militāro agresiju 1940.gada 17.jūnijā kā starptautisku noziegumu, un pasludināja par spēkā neesošu 1940.gada 21.jūlijā pieņemto deklarāciju par Latvijas iestāšanos PSRS. Deputāti arī daļēji atjaunoja 1922.gada Satversmes darbību Latvijas teritorijā.
Dokumentā teikts, ka Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā un 1918.gadā proklamētā Latvijas Republika joprojām pastāv kā neatkarīga valsts un tās okupāciju nav atzinušas vairāk nekā 50 valstis.
Deklarācijā Augstākā padome nolēma, ka par prettiesisku jāuzskata PSRS un Vācijas 1939.gada vienošanās - Molotova - Rībentropa pakts - un tam sekojošā Latvijas neatkarības likvidēšana PSRS okupācijas rezultātā.
Tāpat toreiz noteica, ka Latvijas attiecības ar PSRS veidos atbilstoši 1920.gada Miera līgumam starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem atzīta Latvijas valsts neatkarība.
1995.gada 4.maijā - deklarācijas piektajā gadskārtā - tika uzspridzināta Krievijas radiolokācijas stacija Skrundā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
