Druviete ir vadošā pētniece Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūtā, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja vietniece, LU Baltijas studiju programmas direktore, darbojas arī Latvijas Zinātnes padomē.
MĀRIS GULBIS, Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais notārs, dzimis 1971.gadā Kuldīgā, 1994.gadā absolvējis LU, kur studējis jurisprudenci. S tudējis arī ekonomikas zinības Austrijā, Vācijā un Čehijā.
Viņš darbojies Latvijas Radio un LTV programmās "Dzirkstele", "Būsim pazīstami", "Videoskops", bet no 1990. līdz 1991.gadam strādājis advokātu birojā "Bļugers un Plaude", bet UR strādā kopš 1995.gada. Gulbis ir atklātā sabiedriskā fonda "Tēvzeme" valdes loceklis un Valsts nekustamā īpašuma a ģentūras (VNĪA) padomes loceklis.
Gulbis ir precējies ar Elizabeti Gulbi, kura šobrīd strādā "Sorosa fondā - Latvija" par juristi. Gulbja brālis Artis ir mugurkaula ķirurgs.
1999.gadā pēc vairākiem skandāliem par nesamērīgi dārgiem par nodokļu naudu iegādātiem valsts dienesta automobiļiem atteicies no viņam pienākošās dienesta automašīnas "Volvo".
Savukārt 2000.gada martā pēc uzņēmuma "LatRosTrans" statūtu grozījumu reģistrēšanas Gulbis apgalvo, ka uz viņu un UR izdarīts spiediens, savukārt bijušais "LatRosTrans" valdes priekšsēdētājs Valentīns Kokalis pieļauj, ka spiedienu izdarījis ekspremjers un uzņēmējs Māris Gailis. Savukārt Gailis šos apgalvojumus kategoriski noliedz. Gulbis vēlāk apgalvo, ka spiedienu uz viņu izdarījis Kokalis.
2000.gada rudenī Gulbis lūdzis Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis UR nav sniedzis nepatiesas ziņas par Privatizācijas aģentūras (PA) valdes locekļa Didža Azandas atcelšanas un Arņa Ozolnieka iecelšanas procedūru. Ģenerālprokuratūra šo lūgumu noraidīja.
Savukārt šā gada martā parādījās informācija, ka Gulbja patēvs Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona izpilddirektors Romelds Podskočijs veicis aizdomīgus darījumus ar pašvaldības mantu, tāpēc viņa darbību izmeklē prokuratūra. Tāpat Gulbja māte un vecāsmātes civilvīrs it kā piedalījušies dažādās, iespējams, ne gluži likumam atbilstošās darbībās. Tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā esot nonācis arī Gulbja sievas un Gulbja tēva vārds. Savukārt Gulbis šādas ziņas noliedz.
Partijā "Jaunais laiks" Gulbis iestājās šā gada jūlijā, jo vēlējies "ieviest politikā jaunus morāles principus".
AIGARS PĒTERSONS, Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs, dzimis 1959.gadā, 1983.gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu un kļuvis par ārstu pediatru.
Pētersons ir arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs.
EINARS REPŠE, partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs, dzimis 1961.gadā, 1986.gadā absolvējis LVU, kur studējis fiziku.
Repše no 1991.gada desmit gadus bijis Latvijas Bankas prezidents.
Repše darbojies arī Latvijas Tautas frontē un Augstākajā padomē. 1997.gadā Repše apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3.šķiru, bet šobrīd darbojas ordeņa domē. Pagājušajā gadā Repše apbalvots ar Francijas Nacionālā ordeņa "Par nopelniem" lielvirsnieka pakāpi.
1989.gadā Repše bija viens no LNNK dibinātājiem, bet 1994.gadā viņam piedāvāja veidot valdību demisionējušās Valda Birkava valdības vietā, taču, tā kā pret to iebilda LNNK vadība, Repše no šis iespējas atteicās.
1995.gada maijā Rēzeknē muitnieki aizturēja vagonu ar PSRS naudu, ko Repše atļāva izvest no valsts, taču Repše apgalvoja, ka šai naudai nav nekādas vērtības.
1994.gadā Repše kļuva par pirmo cilvēku Latvijā, kas saņēmis amatierlidotāja apliecību, bet 1996.gadā, manevrējot ar paša būvēto žiroplānu, virs Ikšķiles aerodroma cieta avārijā. Lidaparātu Repše uzbūvējis divu mēnešu laikā.
1996.gadā pēc iepriekšējā gada banku krīzes saņem aizrādījumus, ka Latvijas Banka nepietiekami kontrolējusi komercbanku darbību un G24 kredītsadali, un opozīcija pieprasa Repšes atstādināšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata, taču Saeima to neatbalstīja.
Savukārt 1996.gada decembrī viens no lielākajiem pasaules finansu žurnāliem "Euromoney" Repši ierindo 50 vadošo pasaules finansu līderu vidū un min, ka Repše ir jaunākais centrālās bankas vadītājs pasaulē.
2001.gadā Repše paziņo, ka ir ar mieru izveidot jaunu partiju, bet ar nosacījumu, ka par to saņems vienreizēju honorāru viena miljona ASV dolāru apjomā. Ar šo honorāru tikšot apmaksāts viņa darbs partijas veidošanā un garantēta viņa materiālā, radošā un politiskā neatkarība no topošās partijas sponsoriem. Naudu Repšem ziedojis arī "Latvijas Ceļa"valdes loceklis Ojārs Kehris, ekspremjers Māris Gailis un Vilis Krištopans, Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Repše partiju "Jaunais laiks" oficiāli nodibināja šā gada 2.februārī.
Šā gada 19.jūlijā Repše paziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanasbiroja (KNAB) vadītāja postenim virzītais Drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš piesedzot lielus gaļas, spirta un cigarešu kontrabandistus. Pēc šī paziņojuma Saeima Šmitiņu neapstiprināja KNAB vadītāja amatā.
INGŪNA RĪBENA, arhitekte, dzimusi 1956.gadā Rīgā, 1980.gadā absolvējusiRīgas Politehnisko institūtu, kur studējusi arhitektūru.
Rībena darbojusies demokrātiskajā partijā "Saimnieks", bet no 1994.līdz 1997.gadam bijusi Rīgas domes deputāte.
No 1997.gada līdz šā gada aprīlim bijusi biroja "Rīgai - 800" vadītāja.
Rībena precējusies ar arhitektu Uģi Zāberu, viņai ir četri bērni - dvīņi Asnate un Aksels, Zane un Žaklīna.
KĀRLIS ŠADURSKIS, RTU profesors, dzimis 1959.gadā, 1982.gadā absolvējisRīgas Politehnisko institūtu, kur studējis lietišķo matemātiku.
Šadurskis ir partijas "Jaunais laiks" valdes loceklis un Latvijas Statistiķu asociācijas dalībnieks.
KĀRLIS STREILIS, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta zinātnes institūta direktors, dzimis 1943.gadā. 1968.gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātei un kļuvis par ārstu. Streilis 1996.gadā arī pabeidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju,kur studējis doktorantūrā.
Viņš ir Latvijas Basketbola senioru kluba viceprezidents, Latvijas Florbola savienības Izglītības komisijas vadītājs, Latvijas Sporta Medicīnas asociācijas Veselības veicināšanas komisijas vadītājs un SIA "REHO" direktors.
ARTURS KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, SIA PK prezidents, SIA "Linaka" prezidents un Starptautiskās Rīgas sākumskolas valdes loceklis, dzimis 1964.gadā, 1988.gadā absolvējis Pensilvānijas universitāti Filadelfijā ASV, kur studējis lingvistiku.
1996.gadā šajā pašā universitātē ieguvis filozofijas doktora grādu.
ULDIS MĀRTIŅŠ KLAUSS, Latvijas Bankas Pārvaldes vadītājs un prezidenta padomnieks, dzimis 1929.gadā, 1957.gadā absolvējis Kolumbijas universitāti Ņujorkā, kur studēja ekonomiku.
Divus gadus vēlāk šajā pašā universitātē ieguvis maģistra grādu mārketingā.
ALBERTS KRŪMIŅŠ, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas uzņēmuma "Pastorāts" prezidents, dzimis 1949.gadā, 1982.gadā pabeidzis Kaļiņingradas Zivrūpniecības tehnisko institūtu un kļuvis par inženieri mehāniķi.
Krūmiņš ir Kultūras mantojuma saglabāšanas fonda valdes loceklis, Valstiskās un privātās partnerības asociācijas viceprezidents Sabiedriskās organizācijas golfa kluba "Berģi" viceprezidents.
AINĀRS LATKOVSKIS, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas modernizācijas daļas priekšnieks, dzimis 1967.gadā, 1992.gadā absolvējis Vēstures un filosofijas fakultāti. 1992.gadā Umeas universitātē Zviedrijā ieguvis sertifikātu politikas zinībās, bet 1995.gadā Džordža Vašingtona universitātē ieguva maģistragrādu starptautiskajās attiecībās.
LIENE LIEPIŅA, tulks, dzimusi 1957.gadā, 1991.gadā absolvējusi Zviedrijasaprūpes augstskolu un ieguvusi medicīnas māsas specialitāti.
PĒTERIS ONTUŽĀNS, Cēsu rajona Amatas novada domes priekšsēdētājs, Cēsurajona padomes priekšsēdētāja vietnieks, dzimis 1951.gadā. 1979.gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti un kļuvis par agronomu.
Ontužāns ir arī Pašvaldību lietu pārvaldes Administratīvi teritoriālās reformas padomes loceklis un Zemessardzes virsnieka vietnieks.
VIESTURS ŠILIŅŠ, Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta direktors, dzimis 1950.gadā. 1974.gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti un kļuvis par plaušu slimību speciālistu.
Šiliņš ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pulmonoloģijas un alergoloģijas centra vadītājs, bērnu slimnīcas valsts pilnvarnieks, Valsts zāļu aģentūras Klīnisko pētījumu komisijas priekšsēdētājs un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis.
AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE, Dailes teātra aktrise, dzimusi 1941.gadā, 1963.gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktierunodaļu, kur studēja aktiermeistarību.
Ziedone-Kantāne Lilitas Ozoliņas studijā, Rīgas Doma kora skolas kultūrvadībasklasē un "Lattelekom" Mācību centrā pasniedz kursu "Personības stāja".
Viņa precējusies ar dzejnieku Imantu Ziedoni.
SARMĪTE ĶIKUSTE, "GlaxoSmithKline" pārstāvniecības Latvijā pārstāve,dzimusi 1962.gadā, 1988.gadā absolvējusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti un kļuvusi par ārsti ginekoloģi.
Ķikuste ir Daugavpils "Reģionālās veselības aizsardzības nodaļas" galvenā speciāliste, privātklīnikas "Ģimenes veselība" SIA "Sana-D" ginekoloģe, kāarī Daugavpils Lietišķo sieviešu kluba "OLIVIA" prezidente.
INĀRA OSTROVSKA, Daugavpils mākslas vidusskolas "Saules skola" direktore,dzimusi 1955.gadā. 1994.gadā absolvējusi Daugavpils Pedagoģisko universitāti, kur studējusi pedagoģiju.
Ostrovska arī apguvusi māksliniecisko noformēšanu un vizuālo mākslu.
SILVA BENDRĀTE, "Kurzemes Radio" radošā direktore un Latvijas Radioārštata korespondente, dzimusi 1956.gadā, 1979.gadā Latvijas Valsts Universitātē ieguvusi diplomu žurnālistikā.
Bendrāte ir SIA "Pigarica" direktore, laikraksta "Dziednieks" galvenā redaktore, Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas padomes priekšsēdētāja un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Pļavas-5" valdes locekle.
INGA CIRCENE, Aizputes Zonālās slimnīcas galvenā ārste, dzimusi 1956.gadā. 1981.gadā absolvējusi Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti un ieguvusi ginekologa specialitāti.
Viņa ir arī Aizputes domes deputāte, Liepājas rajona galvenā ārste un SIA "Favorīte" direktore.
EDGARS JAUNUPS, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja palīgs, dzimis 1979.gadā, šogad absolvējis LU un ieguvis jurista kvalifikāciju.
ANDREJS RADZĒVIČS, Liepājas rajona Dunalkas pagasta padomes priekšsēdētājs, dzimis 1966.gadā. 1989.gadā absolvējis Liepājas Valsts pedagoģijas institūtu, kur studējis matemātiku.
Viņš ir arī Liepājas rajona padomes Sabiedriskā transporta komisijas priekšsēdētājs.
Radzēvičam pieder zemnieku saimniecība "Mazpoļi" un četras automašīnas VAZ,trīs "Audi", divi "Volkswagen", viens BMW, astoņas smagās automašīnas,divas automašīnas UAZ, trīs traktori, viens ekskavators un trīs piekabes.
ARTIS KAMPARS, SIA "Ronis" direktors, 1992.gadā absolvējis RTU Mehānikas un mašīnbūves fakultāti, kur studējis automobiļu saimniecību.
LINDA MŪRNIECE, partijas "Jaunais laiks" projektu vadītāja, dzimusi 1970.gadā. 1995.gadā absolvējusi LU Filoloģijas fakultātes Komunikācijas un žurnālistikas nodaļu, kur studējusi žurnālistiku un sociālās zinātnes.
JĀNIS REIRS, Ķīmiskās rūpnīcas "Spodrība" valdes priekšsēdētājs, dzimis 1961.gadā. 1990.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti.Reirs ir arī SIA "Prudentia" direktors.
DZINTARS ZAĶIS, SIA "Niko-Loto" komercdirektors, dzimis 1970.gadā. 1993.gadā absolvēja RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, kur studējis datortehniku.
Informācijas sagatavošanā izmantotas Centrālās vēlēšanu komisijas un datubāzes "X-faili" (http://www.x-faili.lv) ziņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
