Saeima konceptuāli atbalsta eirokomisāra izvirzīšanas kārtības maiņu  (23)

Grozījumi nosaka, ka pretendents uzskatāms par izvirzītu, ja viņa kandidatūras izvirzīšanu atbalstījis vismaz 51 Saeimas deputāts.

Konceptuālu atbalstu eirokomisāra izvirzīšanas kārtības maiņai 20. novembra balsojumā pauda ne tikai opozīcijā esošā "Saskaņas centra" un ZZS deputāti, bet arī Nacionālās Apvienības Saeimas frakcijas deputāti.

NA oficiālajā "Twitter" kontā īsi pēc Saeimas balsojuma parādījās ieraksts: "Latvijas eirokomisāra kandidāts ir jāizvirza caurspīdīgā procedūrā Saeimā, ne pa kaktiem premjera birojā."

"Delfi" jau ziņoja, ka līdz šim par EK locekļa kandidatūras izvirzīšanu lēma premjers, taču šā gada septembra sākumā sākās diskusijas par iespējamām izmaiņām eirokomisāra izvirzīšanas kārtībā.

Tad izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodoti Kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz, ka par eirokomisāra pretendenta izvirzīšanu jālemj arī parlamentam. Saeimas Juridiskā komisija grozījumus noraidīja, jo, saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, iecerētās izmaiņas būtu pretrunā ar Satversmi

"Proti, Satversmes 24.pants noteic, ka Saeima, izņemot īpaši Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Savukārt iesniegtais likumprojekts noteic, ka šī kandidāta izvirzīšanai būtu 51 balss nepieciešama un šāds regulējums tiktu noteikts Saeimas Kārtības rullī," Juridiskās komisijas apsvērumus debatēs skaidroja Inese Lībiņa-Egnere (RP), norādot, ka šobrīd 51 deputāta atbalsts nepieciešams tikai Valsts prezidenta ievēlēšanai un tas ir notikts arī konstitūcijā.

"Delfi" jau ziņoja, ka politisko procesu vērotāji jau iepriekš NA atbalstu eirokomisāra izvirzīšanas kārtības maiņai skaidroja ar vēlmi ieriebt "Vienotības" priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kura minēta kā viena no iespējamām kandidātēm uz eirokomisāra amatu jaunajā Eiropas Komisijas sastāvā, ko apstiprinās nākamā gada maijā ievēlamais Eiropas Parlaments.