Saeima ceturtdien pieņēma autortiesību likumu, kas nosaka darbus, uz kuriem attiecināmas autortiesības, kā arī reglamentē šo darbu izmantošanas kārtību.
Jaunais likums aizstās patlaban spēkā esošo likumu par autortiesībām un blakustiesībām un atbildīs Eiropas Savienībā noteiktajā prasībām.

Saskaņā ar jauno likumu autortiesību objekts ir literārie darbi, dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālo darbu literārie projekti, horeogrāfiskie darbi un pantomīmas.

Tāpat autortiesību objekts ir audiovizuālie darbi, glezniecības, tēlniecības, grafikas un citi mākslas darbi, lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi, dizaina darbi, fotogrāfijas, kā arī celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices un projekti, citi arhitektūras darinājumi un citi darbi.

Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc viņa nāves. Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad miruši darba režisors, scenārija autors, dialogu autors un darbam radīta muzikāla darba autors.

Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba vai reproducētiem darbiem, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.

Saskaņā ar likumu autoram ir neatsavināmas tiesības uz autorību, izlemšanu par darba izziņošanu un atsaukšanu, darba neaizskaramību, tiesības izmantot darbu un citas tiesības.

Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību publicēts darbs tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez maksas.

Likums arī paredz iespējas darbus izmantot informatīviem mērķiem, kā arī izglītības un pētniecības mērķiem, ievērojot likuma nosacījumus.

Redzes un dzirdes invalīdu organizācijām, kā arī bibliotēkām, kas sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem, atļauts reproducēt darbus šiem invalīdiem uztveramā formā.

Tāpat ikvienai bibliotēkai vai arhīvam atļauts nekomerciālā nolūkā reprogrāfiski reproducēt vienu darba kopiju, ja tas nepieciešams īpaši vērtīga darba aizsargāšanai vai aizstātu pastāvīgajā kolekcijā glabājamu kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams to iegūt citā pieņemamā veidā.

Savukārt raidorganizācija drīkst izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai raidoraganizācijai tiesības izmantot, tomēr īslaicīgie ieraksti sešu mēnešu laikā iznīcināmi, ja vien nav citas vienošanās ar autoru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!