Likums nosaka, ka valsts pārvaldi telekomunikāciju nozarē savas kompetences ietvaros veiks Satiksmes ministrija, bet telekomuniokāciju nozari šajā un likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem noteiktās kompetences ietvaros regulēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kuras pieņemtie lēmumi būs saistoši telekomunikāciju uzņēmumiem un to pakalpojumu lietotājiem.
Likumā arī ietverta iespēja telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem brīvi piekļūt citu publiski pieejamu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju tīkliem, neatkarīgi no pakalpojumu nodrošinātāja saglabājot iepriekšējo abonenta numuru jau no 2003.gada 1.janvāra, nevis 2005.gada 1.janvāra, kā tas bija paredzēts iepriekš.
Tas nepieciešams, lai telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji, kuri noslēguši līgumu ar vienu operatoru, ja paši to vēlas un tas viņiem ir izdevīgāk, varētu vienlaicīgi izmantot arī citu operatoru pakalpojumus.
Likums arī paredz izveidot universālu telekomunikāciju fondu, lai finansētu telekomunikāciju attīstību attālākajos Latvijas reģionos. Vajadzība pēc minētā fonda radusies līdz ar lēmumu no 2003.gada likvidēt "Lattelekom" monopolu fiksētajās telekomunikācijās. Iemaksas fondā veiktu telekomunikāciju operatorfirmas un ar to finansētu mazo un finansiāli neizdevīgo Latvijas apvidu telekomunikāciju attīstību.
Fonds savukārt veicinātu operatoru darbību finansiāli neizdevīgos reģionos, veicot zaudējumu daļēju kompensāciju.
Ar telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem un abonentiem saistītās informācijas aizsardzībai telekomunikāciju nozarē, likums paredz, ka pieslēgties telekomunikāciju tīkliem operatīvās informācijas iegūšanas nolūkā būs atļauts tikai likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā, turklāt šādu pasākumu veikšana un iegūtā informācija būs valsts noslēpums.
Likuma mērķis ir veicināt telekomunikāciju attīstību Latvijā, konkurences attīstību telekomunikāciju pakalpojumu tirgū un veicināt jaunu telekomunikāciju pakalpojumu veidošanu.
Tāpat likums mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā, nodrošināt pakalpojumu lietotāju, publisko tīklu operatoru un pakalpojumu sniedzēju interešu aizsardzību, kā arī veicināt universālā telekomunikāciju pakalpojuma pieejamību.
Divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Satiksmes ministrijai un regulatoram būs jānodrošina visu šajā likumā paredzēto notekumu, kārtības, procedūru un metodikas izstrādāšana.
Saeima vienbalsīgi noraidīja komisijā iepriekš atbalstītu priekšlikumu, kas paredzēja, ja telekomunikāciju uzņēmums pārdod telekomunikāciju gala iekārtas - telefonus, šo iekārtu cenu aizliegts saistīt ar piedāvāto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas termiņiem, tarifiem un ierobežojumiem tās lietot citos telekomunikāciju tīklos un ar jebkuriem citiem nosacījumiem.
Līdz ar to telekomunikāciju pakalpojumu operatoriem joprojām būs tiesības pārdot tā saucamos subsidētos telefonus, kas ir lēti, bet iedz iespēju tos pieslēgt citam operatoram, ko paredzēja aizliegt minētā likuma norma.
Saeima no likuma izslēdza pantu, kas noteica kārtību kādā tiek noteikti telekomunikāciju pakalpojumu tarifi, kurus uzrauga regulators. Pret minēto pantu asi iebilda "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kas sagatavojusi minēto likumu, priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns BNS uzsvēra, ka likums par telekomunikācijām sagatavots atbilstoši visām telekomunikāciju jomu regulējošām Eiropas Savienības (ES) direktīvām.
Tautsaimniecības komisija, sagatavojot likumprojektu galīgajam lasījumam, ņēmusi vērā arī Latvijas pārstāvju tiesā starp "Lattelekom" līdzīpašniekiem Latvijas valsti un "Tilts Communication" ierosinājumus un ieteikumus, lai likums neradītu šķēršļus Latvijai tiesas procesā.
Tāpat likums saskaņots arī ar Latvijas likumdošanu, tostarp likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem u.c. "Šis likums sagatavo valsti liberālam telekomunikāciju tirgum, tomēr nodrošinot Latvijas konkurētspēju un valsts interešu aizsardzību. Tas ir viens no labākajiem telekomunikāciju likumiem Eiropā", savu gandarījumu par sarežģīto, bet veiksmīgo likuma izstrādes rezultātu neslēpa atbildīgās komisijas vadītājs. Jau ziņots, ka monopoldarbības termiņa saīsināšanas dēļ "Lattelekom" līdzīpašnieks "Tilts Communications" izvirzījis prasību tiesā pret Latvijas valsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
