Saeima tiesībsargam neatbild par nepieciešamajām izmaiņām sodīšanas kārtībā, pārkāpumu fiksējot ar fotoradaru

Viņa stāstīja, ka tiesībsargs Juris Jansons šī gada 26.maijā 10.Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) nosūtīja vēstuli ar priekšlikumu līdz šī gada oktobrim izstrādāt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 43.6.pantā, kas mainītu sodīšanas kārtību, ja pārkāpums ir fiksēts ar foto radariem, proti, paredzot, ka ar foto radaru fiksētais pārkāpums ir pamats lietvedības sākšanai. Grozījumi Ceļus satiksmes likumā nepieciešami, lai valsts nepārkāptu iedzīvotājiem Satversmē garantētās tiesības.

Vēstulē tiesībsargs atgādināja, ka 2008.gadā pēc tiesībsarga Romāna Apsīša iniciatīvas tika ierosināta pārbaudes lieta par personas sodīšanu par pārkāpumiem, kas fiksēti, izmantojot tehniskās ierīces, proti, foto radarus. Pārbaudes lietas mērķis bija noskaidrot, vai, amatpersonai pieņemot lēmumu par personas sodīšanu, tiek ievērotas cilvēktiesību prasības.

2009.gadā apkopojot un izvērtējot iegūto informāciju, tika konstatēti trūkumi pastāvošajā normatīvajā regulējumā Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā, jo par šādā veidā fiksētiem pārkāpumiem pie atbildības var tikt sauktas personas, kas nav vainojamas konkrētā pārkāpuma izdarīšanā.

"Turklāt šīm personām ir liegtas iespējas apstrīdēt protokolu - lēmumu, jo viņas nav šī administratīvā akta adresāti. Tādejādi, piemērojot sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar foto radariem, var tikt aizskartas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas garantētas Satversmes 92.pantā un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā. Turklāt, piemērojot vienīgi minimālo sodu par pārkāpumiem, kas fiksēti, neapturot transporta līdzekli, tiek nepamatoti pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, kas noteikts Satversmes 91.pantā un Konvencijas 14.pantā," teikts tiesībsarga vēstulē Saeimas priekšsēdētājai.

Apzinoties nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp indivīda tiesību ierobežojumu un sabiedrības drošības interesēm, kuras tiem apdraudētas, personai pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus, 2009.gadā un 2010.gadā tiesībsargs Apsītis vērsās Iekšlietu ministrijā, Tieslietu un Satiksmes ministrijā ar aicinājumu izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas novērstu pastāvošos trūkumus. Tomēr ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.

Tiesībsargs vēstulē bija sniedzis vairākus priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Ceļus satiksmes likumā, lai netiktu pārkāptas iedzīvotājiem Satversmē garantētās tiesības.

Līdz 31.oktobra pēcpusdienai tiesībsargs no Saeimas nebija saņēmis atbildes vēstuli par likumdevēja turpmāko rīcību. Kā stāstīja Siliņa, tiesībsargs tuvākajās dienās nosūtīs atkārtotu vēstuli 11.Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai, bet, ja arī tagad likumdevējs nerīkosies, tiesībsargs apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā.

Kā ziņots, Latvijas Automoto biedrība (LAMB) jau šīs vasaras sākumā norādīja, ka situācija, kurā par fotoradarā konstatētu pārkāpumu soda nevainīgu auto īpašnieku, ir nekorekta un nepieļaujama.

LAMB prezidents Juris Zvirbulis uzsvēra, ka LAMB jau vairākus gadus norāda uz prettiesisku sodu piemērošanas kārtību, kas paredz autoīpašnieka sodīšanu, nepārliecinoties par viņa atrašanos pie spēkrata stūres fotoradara fiksēta ātruma pārkāpuma brīdī, jo tā ir pretrunā ar cilvēka tiesībām saņemt sodu tikai par veikto pārkāpumu.