Saeimas frakcijas lēmumu par Kalnmeieru pieņemšot tikai īsi pirms balsojuma

Tautas partijas (TP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas pirms balsojuma iecerējušas vēl tikties ar Kalnmeieru.

TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis prognozēja, ka Kalnmeiers amatā tiks iecelts. "Viņa kandidatūra apspriešanā jau ir bijusi kādu laiku, un es prognozēju, ka viņš amatā tiks iecelts. Mēs savu lēmumu pieņemsim pirmdien," apgalvoja Kučinskis.

Arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka frakcija lēmumu pieņems tikai pēc tikšanās ar Kalnmeieru.

Ar Kalnmeieru jau ir tikušās "Vienotību" veidojošās partijas, taču arī šī apvienība gala nostāju sola pieņemt pirmdien, informēja partijas "Jaunais laiks" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Pēc neoficiālas informācijas jau tagad zināms, ka "Vienotības" deputāti varētu neatbalstīt Kalnmeiera kandidatūru.

Kā ziņots, Saeima 12.jūlijā ārkārtas sēdē lems, vai ģenerālprokurora amatā apstiprināt prokuroru Kalnmeieru.

Kalnmeiers dzimis 1960.gadā, un 1987.gadā viņš absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, 2004.gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sācis 1987.gadā toreizējā Rīgas pilsētas Kirova rajona prokuratūrā. No 1988. līdz 1993.gadam viņš strādājis Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes priekšnieka amatam.

Vēlāk Kalnmeiers vairākus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts. Ģenerālprokurora amata kandidāts žurnālistiem sacīja, ka viņš praktizējis advokāta Guntara Antoma advokātu birojā, bet personīgu iemeslu dēļ 2000.gadā atgriezies darbā Ģenerālprokuratūrā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1996.gadā Kalnmeiers bijis viens no advokātiem bijušajam Ivana Haritonova lietas kuratoram, prokuroram Armandam Stumbergam, kuram tolaik bija uzrādīta apsūdzība par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Savukārt 2000.gadā Kalnmeiers bijis advokāts tiesnesim Andrim Grudulim, kurš bija apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

2000.gada 28.novembrī Kalnmeiers uz pieciem gadiem tika iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005.gada 28.novembrī viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.

2001.gadā Kalnmeiers uzturējis apsūdzību, kad AT Senātā tika skatīts kasācijas protests pedofilijā apsūdzētā Igora Verbicka lietā.

Masu mediju slejās Kalnmeiera vārds līdz nominēšanai ģenerālprokurora amatam parādījies reti - pārsvarā vērtējot jaunumus jurisprudencē un tiesībsargājošo iestāžu darbā. Tomēr, aktualizējoties jautājumam par ģenerālprokurora amata kandidātiem, laikraksts "Diena" Kalnmeieru minēja kā vienu no diviem reālākajiem amata pretendentiem, "pret kuru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs". Savukārt laikraksts "Neatkarīgā" ir atzīmējis, ka Kalnmeiers esot viens no plašas prokuroru grupas, kuri strādājuši un līdz ar to esot uzskatāmi par apsūdzības līdzautoriem krimināllietā, kurā Rīgas apgabaltiesā tiek tiesāti Lembergs, viņa dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis.

Kā ziņots, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iepriekš apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu bija izvirzījis Jāni Maizīti, taču Saeima 15.aprīlī viņa kandidatūru noraidīja.