Saeimas komisijās lems par dubultpilsonību ārzemēs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem

Likuma grozījumu projektu iesnieguši partijas "Jaunais laiks" (JL) pārstāvji Uldis Ivars Grava, Guntis Bērziņš, Jānis Reirs, "Pilsoniskā savienības" (PS) biedri Anna Seile un Gunārs Laicāns, kā arī deputāts Dzintars Ābiķis (SCP).

Deputātu priekšlikums paplašinātu Latvijas pilsoņu loku, jo rosināts noteikt, ka "Latvijas pilsoņi ir arī "personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi". Šobrīd šim punktam pievienota atruna – "izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)".

Tāpat plašāks varētu būt arī jaundzimušo Latvijas pilsoņu loks. Iesniegtajos grozījumos paredzēts, ka Latvijas pilsoņi ir "bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi", bet šobrīd šis punkts skan šādi: "bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas". Pilnīgs jauninājums ir ierosinājums noteikt, ka Latvijas pilsoņi ir arī bērni, kuriem viņu adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.

Līdz ar automātisku Latvijas pilsoņu jaundzimušo bērnu padarīšanu par Latvijas pilsoņiem deputāti rosina izslēgt likuma pantu, kas regulēja sarežģīto procedūru par pilsonības izvēli gadījumā, ja vecākiem ir atšķirīgas pilsonības.

Tas pats attiecas uz adopcijas gadījumiem, kad pilsonību adoptētie saņem automātiski. Deputāti rosina svītrot šobrīd likumā noteikto: ja nepilngadīgo ārvalstnieku (bezvalstnieku) adoptē laulātie, no kuriem viens ir Latvijas pilsonis, bet otrs — ārvalstnieks, bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja adoptētāji par to vienojas vai bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

Tāpat likumā noteikti izņēmuma gadījumi šobrīd noteiktajam, ka personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubulta pilsonība. Likumprojekta autori paredz, ka dubultpilsonība būtu pieļaujama bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, un kuri ar dzimšanas brīdi pamatojoties uz likumu iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību).

Tāpat dubultpilsonība varētu būt personām, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un kuras laikā no minētā datuma līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, kā arī šo personu pēcnācējiem.

Tāpat Latvijas pilsonību varētu saglabāt personas, kuras citas valsts pilsonību vai pavalstniecību pamatojoties uz likumu iegūst laulību rezultātā.