Saglabā atvieglojumus uzturēšanās atļaujas piešķiršanai investoriem (plkst.16:45)

Foto galerija

Par likumprojektu nobalsoja 55 deputāti, pret bija 31, bet atturējās četri. Par balsoja Tautas partijas, "Saskaņas centra", LPP/LC un PCTVL deputāti, kā arī daļa Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Pret bija "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un TB/LNNK, trīs ZZS deputāti un ārpus frakcijām esošie deputāti Visvaldis Lācis un Aija Barča. Četri ZZS deputāti atturējās.

Karstas debates izraisīja TB/LNNK ierosinājums vispār izslēgt punktu par uzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem piešķiršanu investoriem, kas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīja vismaz 25 tūkstošus latu, un valsts un pašvaldības budžetā kopā gada laikā kapitālsabiedrība kā nodokļus samaksā vismaz 20 tūkstošus latu.

TB/LNNK uzsvēra, ka šo normu nevar atbalstīt, jo no tās izslēgta prasība par to, ka uzņēmumā jānodarbina arī Latvijas iedzīvotāji. Par "tēvzemiešu" ierosinājumu nobalsoja 42 deputāti, pret – 47, bet atturējās pieci, tāpēc priekšlikums atbalstu neguva.

Par bīstamāko normu likumā TB/LNNK pārstāvis Juris Dobelis nosauca uzturēšanās atļauju piešķiršanu nekustamo īpašumu pircējiem. Komisijas piedāvātā redakcija paredz: līdz pieciem gadiem atļauju piešķir tiem, kam Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās pieder nekustamie īpašumi, kuru kopējā darījumu summa ir vismaz 100 tūkstoši latu, vai arī nekustamie īpašumi mazajās pilsētās un laukos par 50 tūkstošiem latu. Obligāts nosacījums atļaujas saņemšanai īpašniekam ir, ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi un darījums apmaksāt ar bezskaidru naudu, lai drošības iestādes efektīvāk varētu kontrolēt nekustamo īpašumu pirkšanu.

Šo normu izslēgt aicināja gan TB/LNNK un "Pilsoniskās savienības" frakcijas, gan Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Šadurskis (PS), taču visi šie priekšlikumi tika noraidīti, bet parlamenta atbalstu guva komisijas redakcija.

Tāpat, pretēji "tēvzemiešu" iebildumiem, tika saglabāta iespēja uzturēšanās atļauju saņemt tiem, kas veikuši finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē vismaz 200 tūkstošu latu apmērā kredītiestādes subordinētā veidā, ja darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.

Deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK)debašu laikā no tribīnes paziņoja, ka gadījumā, ja likumu pieņems, bet prezidents Valdis Zatlers to atkārtoti neizsludina, pret Imigrācijas likuma grozījumiem var notikt tautas nobalsošana.

Grozījumi paredz, ka nepieciešamos dokumentus par nomaksātajiem nodokļiem investors PMLP iesniegs pats un pārvaldei šī informāciju nebūs jāpieprasa no valsts institūcijām un pašvaldībām. Nepieciešamās pārbaudes termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai PMLP veiks 90 dienu laikā. Noteikts arī, ka ne retāk kā reizi gadā valdība Saeimai ziņos par šī likuma praktisko īstenošanu.

Viens no grozījumu ierosinātājiem, Rīgas vicemērs un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers norāda, ka Imigrācijas likuma grozījumu stimulēs nekustamā īpašuma tirgus izkustēšanos no nulles punkta, portālu "Delfi" informēja LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Šlesers pauda gandarījumu par Saeimas vairākuma lēmumu, jo, atjaunojoties nekustamā īpašuma tirgum, radīsies motivācija būvuzņēmumiem atsākt jaunu projektu realizāciju, kas ļaus veidoties tūkstošiem darba vietu, pieaugs nodokļu ieņēmumi budžetā. Pašreizējo naudas trūkumu Latvijas tautsaimniecībā jākompensē ar citiem instrumentiem, kas šai gadījumā ir citu valstu naudas piesaistīšana, dodot bagātiem cilvēkiem no citām valstīm iespēju kļūt par Šengenas zonas pastāvīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka Zatlers martā neizsludināja pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglotu iespēju investoriem no valstīm ārpus ES iegūt uzturēšanas atļaujas Latvijā.

Prezidents norādīja, ka saņēmis no drošības iestādēm ziņas, ka likuma grozījumi var radīt Latvijai nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu pieplūdes risku. Bet likuma grozījumu sagatavošanas laikā Saeima nav konsultējusies ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) par to, vai SAB un arī Drošības policijai ir resursi, lai nodrošinātu likuma izpildes kontroli. Prezidents aicina Saeimu, caurlūkojot likumprojektu, konsultēties ar atbildīgiem dienestiem, tai skaitā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.

Prezidents aicināja Saeimu izvērtēt iespējamo likuma izmaiņu ietekmi uz budžetu, ņemot vērā gan iespējamo ieguvumu, gan izdevumus, kas radīsies atbildīgajiem iestādēm, palielinoties pārbaužu un darba apjomam. Prezidents atzīmē, ka tikai pamatota analīze var sniegt pilnvērtīgu informāciju par ieguvumiem tautsaimniecībai kopumā un to samērīgumu ar izdevumiem, kas radīsies valsts apdraudējuma riska novēršanai. Tāpēc, pēc Zatlera domām, likuma izmaiņām nepieciešama rūpīga makroekonomiska analīze