"Atbildīgie par būvdarbiem būvkompānija "RBSSKALS" nav vērsušies ar pieteikumu, ka vēlas kādus kokus pārstādīt citur. Koki ir pārāk lieli, lai tos pārstādītu," skaidroja Briža.
Nacionālās būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns pretēji iepriekš paustajam norādīja, ka LNB teritorijā esošos kokus pārstādīt nevarēs un diemžēl tie būs jānozāģē.
"Taču ir iecere pēc tam, kad bibliotēka tiks uzbūvēta, tai apkārt iestādīt jaunus kokus. Iespējams, teritorijas apzaļumošanai izvēlēsimies jau sagatavotus, ilggadīgi trenētus kokus pārstādīšanai. Tādējādi radīsim ne tikai zaļu vidi ap "Gaismas pili", bet tas būs arī pirmais precedents pieaugušu koku pārstādīšanai Latvijā," uzsvēra Saukāns.
Iepriekš Saukāns apgalvoja, ka topošās LNB ēkas būvlaukumā augošos kokus varētu pārstādīt citur.
"Gaismas pili" būvēs apmēram 25 056 kvadrātmetru teritorijā, kura atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā un ar 7443.numuru ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā pilsētbūvnievības piemineklis "Pārdaugavas apbūves fragments".
20.jūnijā svinīgi tika iemūrēts LNB pamatakmens. Līdz ar to sākti "Gaismas pils" būvdarbi.
Pamatakmenī iemūrēta kapsula ar vēstījumu, kuru parakstīja kultūras ministre Helēna Demakova (TP), arhitekti Gunārs Birkerts un Modris Ģelzis, LNB direktors Andris Vilks, valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone un SIA "RE&RE" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
