Sākas ikgadējā mežazvēru vakcinācija pret trakumsērgu

Vakcīnu izvietošana sāksies Kurzemes piekrastē un noslēgsies Latvijas austrumu daļā.

Meža dzīvnieku vakcinācijai tiek izmantota novājināta trakumsērgas vīrusa SAD B 19 celmu saturoša vakcīna "Fuchsoral", kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.

Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi – 20 līdz 25 vakcīnas uz vienu kvadrātkilometru, arī apdzīvotu vietu tuvumā, tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests aicina iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu - brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. Pārtikas un veterinārais dienests aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tos nekādā gadījumā vakcīnas neaiztikt. Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, dzīvnieka veselība, kurš to būs apēdis, apdraudēta netiks.

PVD atgādina, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība, kas izplatīta visā Latvijas teritorijā. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.

Trakumsērgas izplatība Latvijā pakāpeniski turpina samazināties. Pārtikas un veterinārā dienesta 2010. gadā veiktās pārbaudes liecina, ka trakumsērgas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu ir samazinājies par 77%, savukārt, salīdzinot ar 2005. gadu, kad PVD uzsāka meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, trakumsērgas gadījumu skaits samazinājies divdesmit sešas reizes.

Ja 2009. gadā tie bijuši 69, tad 2010. gadā tikai 16 gadījumi. Pēdējais trakumsērgas gadījums Latvijā ir reģistrēts oktobra mēnesī, līdz ar to trakumsērga nav konstatēta jau pusgadu, ko var uzskatīt par nozīmīgu panākumu un līdz šim nebijušu faktu. Lielākā daļa no pērn saslimušajiem bijuši meža dzīvnieki, pārsvarā – lapsas un jenotsuņi.

Saskaņā ar trakumsērgas apkarošnas programmu meža dzīvnieku vakcinēšana pret trakumsērgu tiks veikta vēl divus gadus pēc pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma valstī.

Liela loma trakumsērgas izskaušanā ir mājas dzīvnieku, īpaši to mājas dzīvnieku, kas tiek turēti lauku sētās, vakcinācijai pret trakumsērgu. PVD pārbaudes liecina, ka katrā trešajā no pārbaudītajām dzīvnieku novietnēm, saimnieki nebija vakcinējuši pret trakumsērgu suņus un kaķus.

Savvaļas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu PVD veic kopš 2005. gada.

Trakumsērgas apkarošana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un līdzfinansē Eiropas Komisija.