Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas deputāts, partijas "Visu Latvijai!" līderis Raivis Dzintars portālam "Delfi" atzina, ka pēdējos gados 9.maijā Rīgas ielās var novērot daudz "Georga lentīšu", un tas liecina - līdzšinējais veids, kā risināt nacionālos un integrācijas jautājumus, nav bijis veiksmīgs. Dzintars atzinīgi novērtēja Kultūras ministrijas gatavoto integrācijas programmu, kuras ievads jau nodots sabiedriskajai apspriešanai, taču uzsvēra, ka svarīgs jautājums būs - vai un kā to piepildīs dzīvē.
Līdz šim, viņaprāt, integrācijai nebija skaidra un saprotama mērķa, iespējams, politiskajiem spēkiem bija bail skaidri formulēt, kādu mēs gribam redzēt Latviju, klāstīja Dzintars. Viņš norādīja, ka vēl deviņdesmitajos gados būtu bijis jāformulē mērķi, ka Latvijai jābūt lepnai valstij, un ar pārliecību uz to jāvirzās.
Šobrīd daļai cittautiešu Latvija nav radījusi pašapzinīgas valsts tēlu, ar kuru gribētos asociēties, tāpēc viņi meklē ārējās identitātes un simbolus, ar ko asociēties un kuriem ideoloģiski pieslieties, un vieni no tiem ir "Georga lentītes" un 9.maija pasākumi, pauda Dzintars. ""Georga lentītes" ir indikators, nevis problēma pati par sevi," uzsvēra VL-TB/LNNK deputāts.
Arī sociālantropolgs Roberts Ķīlis uzskata, ka 9.maija ikgadējās pulcēšanās Pārdaugavā nevar saukt par integrācijas politikas uzvaru. "Jāsecina, ka šīs dienas un šo pasākumu popularitāte ir nopietns izaicinājums ierastajai integrācijas programmai atsevišķos tās aspektos," atzina Ķīlis.
Viņš norādīja, ka daudzās valstīs ir datumi, kuros atzīmējamo pasākumu faktisko liecinieku ir maz, bet šiem datumiem ir spēcīga "simboliska jauda". Tāpat notiek ar 9.maiju, tā "simboliskā jauda ir tik spēcīga, lai uzturētu šo pasākumu, un tam vairāk ir simboliska, nevis atceres nozīme". "Tas ir nozīmīgs sociāls fakts, tas nekur nepazudīs," pauda Ķīlis.
Savukārt Rīgas mērs un apvienības "Saskaņas centrs" līderis, dažreiz par dalību 9.maija pasākumos kritizētais Nils Ušakovs portālam "Delfi" uzsvēra - primāri cilvēkiem tie ir svētki. Viņaprāt, pasākumus pie Uzvaras pieminekļa nevajadzētu saistīt ar integrācijas jautājumiem. "Primāri tie ir svētki, daudz, protams, paliek aiz komata, neapmierinātība ar ekonomisko situāciju valstī, bet tas viss ir aiz komata," uzskata Ušakovs. Viņš arī pauda prieku, ka pēdējos gados Uzvaras parkā plīvo Latvijas karogi, parādot, ka tie svētki ir Latvijā, pērn piedalīties svētkos piekritis arī mūziķis Ainārs Mielavs.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks portālam "Delfi" pauda pārliecību, ka aizvien plašākā jauniešu dalība 9.maija pasākumos pie Uzvaras pieminekļa skaidrojama ar to, ka "jauniešiem patīk līksmoties, jebkādos pasākumos, kur būs mūzika un svaigs gaiss, tur daudzi aizietu patusēt". Viņaprāt, tam nav lielas saistības ar integrāciju. "Tāpat - mēs visi svinam Ziemassvētkus, bet tas nenorāda, ka esam kristiešu fundamentālisti," sacīja Sedleneiks. Viņš uzsvēra, ka, protams, daļai cilvēku, kas ik gadu pulcējas pie Uzvaras pieminekļa, tā ir tradīcija, bet lielai daļai jauniešu tas, iespējams, nenozīmē tik daudz.
Savukārt "Georga lentītes", iespējams, nozīmē kaut ko vairāk, atzina sociālantropologs, taču, viņaprāt, arī to nevajadzētu pārspīlēt. "Nu staigā ar tām lentītēm, nu un kas ir noticis? Nekas. [..] Pēc būtības tam nav plašākas nozīmes, un 9.maiju būtu jāuztver kā tādu pavasara sastāvdaļu - plaukst lapas un citstarpā, pārsvarā krieviem, ir tāda svētku diena," sacīja Sedlenieks.
Tikmēr Ķīlis uzskata, ka šie svētki no integrācijas aspekta "pat kaut kādā ziņā ir nokavēta lieta, un tagad ir no jauna jāsaprot 9.maija vietu dažu sociālo grupu dzīvē". "Es neņemos dod šobrīd šo diagnozi, bet tas jāņem vērā, izstrādājot politiku turpmāk, ignorēt vai apspiest šo parādību būtu stulbi," atzina Ķīlis. Viņš norādīja, ka ilgstoši dažādu sociāli etnisko grupu atšķirīgie "svētku kalendāri" bija ignorēti un 9.maijs uzskatīts par "gaistošu fenomenu", taču izrādījās, ka tā tas nav un pasākumi Uzvaras parkā ir "daļa no pilsētas dzīves".
Arī Ušakovs norāda - ir jāatzīst, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju nacisma sagrāves diena ir tieši 9.maijs. Cilvēki ilgus gadus svinējuši šos svētkus 9.maijā, viņu vecāki svinējuši tos 9.maijā, un "svētki nav tad, kad tos ieraksta kalendārā", pauda Ušakovs, uzsverot, ka tā ir tradīcija daudziem Latvijas pilsoņiem un tā turpināsies vēl ilgus gadus.
Viņš uzsvēra, ka pēdējos gados pie Uzvaras pieminekļa ir pozitīva svētku atmosfēra, cilvēki svin nacisma sagrāvi un godina bojāgājušos un izdzīvojušos, bet dara to 9., nevis 8. maijā. "Tas ir kā salīdzināt pareizticīgo un katoļu Ziemassvētkus, tie ir dažādos datumus," norādīja SC līderis.
Ušakovs uzsvēra, ka piedalīsies arī oficiālajos pasākumos 8.maijā kā Rīgas mērs, tiksies arī ar latviešu veterāniem un kopumā visi šie pasākumi ir vērsti uz sabiedrības integrāciju. "Šeit nav nekādu pretrunu, un būšu ar rīdziniekiem 8.maijā un arī 9.maijā," sacīja mērs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
