SC deputāti, Strīķe, Vaškevičs – kam vēl bez Brokas liegts piekļūt valsts noslēpumiem  (31)

Likums paredz, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Tāpat pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, un kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē saistībā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību.

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šo SAB lēmumu atcēla saistībā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei. Likuma ''Par valsts noslēpumu'' 11.panta 5.daļa nosaka, ka nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt SAB direktoram. SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.

Streļčenoks aprīļa beigās un maija sākumā ierosinājis vēl divas disciplinārlietas pret Strīķi.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pirms dažiem gadiem atteicās piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu toreizējam Saeimas deputātam un apvienības “Saskaņas centrs” (SC) līderim Jānim Urbanovičam. Vēlāk “TV3” raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka tieši pirms 11.Saeimas vēlēšanām SC izmantojusi Krievijas polittehnologu pakalpojumus, kas varēja izmaksāt vairākus tūkstošus latu. Šo sadarbību koordinējis Urbanovičs, kuram pēc notikušā vairs nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam. 

Kā norāda raidījums SC līderis iepriekš norobežojās no Maskavas konsultantiem, taču tagad izrādās, ka tiem devis uzdevumus. Raidījums atgādināja, ka partijām ir aizliegts pieņemt ziedojumus no ārvalstīm un par to draud pat cietumsods.

Līdzīgi kā iepriekšējā, arī 11.Saeimā Urbanovičs vēlējās turpināt darbu parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Šajā komisijā izskata sevišķi svarīgus jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību, tādēļ tās locekļiem nepieciešama augstākā pielaide valsts noslēpumam. Deputātam tāda iepriekšējā Saeimā bija, taču 11.Saeimā tā bija jāprasa no jauna.

Urbanovičs par atteikumu piešķirt pielaidi sūdzējās ģenerālprokuroram, taču viņš SAB lēmumu atstāja spēkā.

Toreiz aģentūrai LETA Urbanovičs izteicās, ka ir informēts par pielaides liegšanu, bet nekādi konkrēti viņa pārkāpumi neesot minēti.

Pielaide darbam ar valsts noslēpumu saturošiem objektiem iepriekš tika liegta arī apvienības "Saskaņas centra" (SC) Saeimas deputātam Andrejam Elksniņam. "TV3", atsaucoties uz neoficiālu informāciju, savulaik vēstīja, ka Elksniņš varētu būt iesaistīts tā dēvētās "Latvenergo" lietas informācijas nopludināšanā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).

Elksniņš toreiz pauda sašutumu par viņa saistīšanu ar iespējamo informācijas noplūdi "Latvenergo" krimināllietā. "Nevienam arī nav noslēpums, ka viena konkrēta televīzijas kompānija ar apskaužamu regularitāti tiek pie klasificētās informācijas, kas nopludināta no KNAB. Tāpēc mani nemaz neizbrīna, ka pēc tam, kad es kārtējo reizi pievērsu sabiedrības uzmanību šai problēmai, sekoja kārtējā "sensācija", kurai nav nekāda seguma. Domāju, ka drīz varētu sagaidīt arī paziņojumu, ka Elksniņš dzer jaundzimušo bērnu asinis vai ko tamlīdzīgu," pauda deputāts.

Elksniņš Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu neizsniegt viņam speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu pārsūdzēja ģenerālprokuroram. Viņš rakstīja, ka nav iespējams pārsūdzēt SAB lēmumu, jo tas nav pieejams, nav zināmi fakti, kas ir bijuši par pamatu atteikumam, nav zināms arī pārbaudes apjoms, bet piemērotās likuma normas ir abstraktas un nekalpo leģitīmiem mērķiem.

Elksniņš dusmojās arī par prokuratūras atbildi, nodēvējot to par atrakstīšanos, jo iesniegtā sūdzība nav analizēta un atbildes pēc būtības neesot sniegtas, formāli norādot, ka lēmums par pielaidi netiek atcelts, pamatojoties uz tiem pašiem noslepenotajiem faktiem, kas it kā esot SAB rīcībā.

"Esmu pārliecināts, ka SAB lēmums par pielaidi manā gadījumā nav pamatots. Un šajā sakarā sniegšu prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī gatavošu attiecīgos priekšlikumus izmaiņām Latvijas likumdošanā, padarot to atbilstošu tiesiskas valsts principiem", norādīja deputāts.

Līdz ar pielaides nepiešķiršanu Elksniņam gāja secen arī darbs Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK).

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) bez pielaides valsts noslēpumam atstāja arī toreizējo Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja biedru Sergeju Mirski (SC). Mirskis SAB lēmumu nepārsūdzēja, bet vilcinājās atstāt amatu ārlietu komisijā, kas izsauca toreizējās Zatlera reformu partijas līdera Valda Zatlera dusmas. Viņa pārstāvētā partija norādīja, ka tad, ja Mirskis neatkāpsies pats, tad partija rosinās viņu no amata atsaukt.

Uz to Mirskis tolaik atbildēja, ka viņš par amata atstāšanu konsultēsies ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Ojāru Ēriku Kalniņu (V), kura viedoklis viņam būs daudz svarīgāks par Valda Zatlera uzskatiem. "Mēs diez gan labi sastrādājāmies [ar Ārlietu komisijas priekšsēdētāju]. Redzēsim, kāda būs viņa reakcija, un tad lemsim," norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs. 

Pēc tam viņš amatu gan atstāja un par jauno priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Sergejs Potapkins (SC).

Pirms vairākiem gadiem pielaide valsts noslēpumam tika anulēta toreizējam Finanšu ministrijas ierēdnim, bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam.

Viņš pats laikrakstam “Neatkarīgā” bija izteicies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) “ir izdevies panākt, lai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) noņem man pielaidi valsts noslēpumam sakarā ar krimināllietu, ko paši safabricējuši pret mani. Tagad viņi mēģina mani iznīcināt, cenšoties panākt, lai mani atlaiž no darba”.

Neilgi pēc tam Vaškevičs tika aizturēts krimināllietā par kukuļdošanu lielā apmērā - vairāk nekā 50 000 eiro VID amatpersonai, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, nodokļu nomaksas kontrolē un nekonstatētu pārkāpumus attiecībā pret konkrētām personām. Tāpat pret viņu tika sākta lieta par nepatiesībām valsts amatpersonas deklarācijā. 

Patlaban krimināllietas izskatīšana tiesā “iestrēgusi” - pats Vaškevičs ārstējas Austrijā. 

Ķibele ar pielaidi valsts noslēpumam pērn atgadījās arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam, kuram izsniegtā pielaide darbam ar valsts noslēpumu bija spēkā līdz 10.augustam, taču viņš nebija laikus sagatavojis un iesniedzis dokumentus, lai Ekonomikas ministrija varētu pieprasīt atļaujas pagarināšanu. 

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem viņam trīs mēnešus pirms pielaides termiņa beigām bija jāiesniedz pieteikums pielaides termiņa pagarināšanai.