SCP aicina Dombrovski veidot jaunu valdību kopā ar 'Saskaņas centru'

Štokenbergs norādīja, ka tieši tiesiskuma jautājumos, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers minēja kā galveno iemeslu lēmumam rosināt Saeimas atlaišanu, "Vienotībai" ir vislielākās pretrunas ar koalīcijas partneriem Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kuras sadarbības partneri ir Ventspils mēra Aivara Lemberga partija "Latvijai un Ventspilij".

Štokenbergs uzsvēra, ka prezidenta runā minētie iemesli Saeimas atlaišanai nav bijuši ""Vienotības" iemesli", jo apvienība un tajā ietilpstošās partijas balsojušas gan par apvienības "Par labu Latviju" Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietu kratīšanu, gan par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšanu, gan par Augstākās tiesas tiesneša amatā neievēlēto juristu Andreju Judinu.

Štokenbergs uzsvēra, ka "Vienotībai" kopā ar SC ir vairākums pašreizējā parlamentā, tāpēc jau svētdien plānotajā "Vienotības" valdes sēdē SCP rosinās veidot jaunu valdību. Politiķis norādīja - ja ir vēlme, nedēļas laikā var atrisināt tos iemeslus Saeima atlaišanai, uz kuriem norādīja prezidents.

Štokenbergs uzskata – ja līdz referendumam izdotos novērst prezidenta uzrunā tautai minētās bažas, tad politiķi varēs mudināt cilvēkus doties uz referendumu un balsot pret Saeimas atlaišanu.

Viņš gan atzina, ka šobrīd "tur jau ir tā nelaime, ka nekāds kvorums referendumam par parlamenta atlaišanu nav nepieciešams", tāpēc balsot varētu doties ne tikai tie, kam ir svarīgi tiesiskuma jautājumi, bet arī visi, kas ir neapmierināti ar ekonomisko situāciju vai politiķu darbu kopumā.

Štokenbergs arī aicināja apzināties, ka, visticamāk, pēc četriem mēnešiem iespējamajās ārkārtas vēlēšanās lielākie ieguvēji būšot "SC un Lembergs", tāpēc vajadzētu aicināt sabiedrību "izravēt ļaunuma sakni" un vērtēt jautājumu par Saeimas atlaišanu "pēc būtības".

Štokenbergs arī atgādināja, ka augustā valdībai jāsāk strādāt pie nākamā gada budžeta, un, lai gan Dombrovska valdība darbosies līdz brīdim, kamēr sanāks ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima un izveidos jaunu Ministru kabinetu, tomēr "valdībai īsti nebūs nepieciešamā mandāta".

Štokenbergs informēja, ka svētdien visi 33 "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti ir uzaicināti piedalīties apvienības valdes sēdē.

Jau ziņots, ka pēc Saeimas ceturtdienas lēmuma neļaut KNAB veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja sestdien vakarā ārkārtas uzrunā tautai.

Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.

Zatlers, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, izdeva rīkojumu, ar kuru ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien.

"Mums jārunā ne tikai par valsts nodošanu, tuvojas arī valsts demokrātijas privatizācija," sacīja Valsts prezidents. "Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju visiem cilvēkiem vispirms vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai, pielikt punktu tam, ka mūsu kopējā bagātība nogulst ofšoru kontos, pielikt punktu tam, ka daži reģioni ir ar īpašām tiesībām," sacīja Zatlers.

"Gribu dot jums iespēju kļūt un mainīties labākiem. Pielikt punktu tam, ka runā vienu, domā citu un dara vēl ko citu, it kā tas būtu pašsaprotami. Ir jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem, tautu un valsti," sacīja Valsts prezidents, uzsverot, ka "ar šo brīdi es nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni".

Prezidents arī norādīja, ka savu lēmumu sestdien apspriedis ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Par savu lēmumu Zatleram jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas jārīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Ja vēlētāji referendumā neatbalsta Saeimas atlaišanu, amatu zaudē prezidents.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien neatļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera mājās, lai gan pats deputāts apgalvoja, ka viņš pret to neiebilstu, jo viņam nav nekas slēpjams.

Par atļauju kratīšanai nobalsoja "Vienotības" un VL-TB/LNNK deputāti, pret bija pieci PLL deputāti, ka arī Iveta Grigule un Vitauts Staņa no Zaļo un Zemnieku savienības, bet atturējās "Saskaņas centra" un ZZS frakcijas, kā arī Guntis Ulmanis (PLL). Pats Šlesers balsojumā nepiedalījās.

Atļauju kratīšanai KNAB lūdza trešdien sāktās vērienīgās operācijas ietvaros. Trešdien KNAB veica kratīšanu īpašumos, kas, pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā sācis kriminālprocesu pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Pēc Saeimas balsojuma premjers Valdis Dombrovskis (V) solīja koalīcijā pārrunāt ar ZZS tās balsojumu "atturēties", kas palīdzēja Šleseram izvairīties no KNAB kratīšanas.

Savukārt bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš aicināja Zatleru apsvērt parlamenta atlaišanu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka šis balsojums liek pārdomāt, cik pamatotas ir pašreizējās deputātu imunitātes robežas.