Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna stāstīja, ka ziema šogad vēl nav beigusies, tādēļ kopsavilkumu par visu ziemu vēl ir pāragri prognozēt, taču līdz šim brīdim šī ziema ir aukstākā ziema pēdējo 16 līdz 19 gadu laikā.
Pēdējos vairāk nekā 15 gadus ziemas periods ir bijis virs klimatiskās normas, kad vidējā gaisa temperatūra ir mīnus pieci grādi pēc Celsija skalas, taču šogad ziemas vidējā gaisa temperatūra varētu būt nedaudz zem normas.
"Tuvākajā laikā ziema turpināsies, un agrs pavasaris nav gaidāms. Pēc deviņām desmit dienām sals nedaudz pierims un jūras piekrastē gaisa temperatūra varētu sasniegt plus vienu grādu pēc Celsija skalas, taču tas nenozīmē, ka visā Latvijā iestāsies silts laiks, jo arī februārī temperatūra būs zem nulles," vēstīja Vīksna.
Tuvākajās dienās gaidāms stiprs sals, kad Ziemeļlatvijas austrumos gaisa temperatūra var noslīdēt līdz pat mīnus 29 grādiem, kas būtu zemākā gaisa temperatūra, kas šoziem piedzīvota.
Jau ceturtdienas naktī Latvijā vietām gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 20 grādiem, vietām sasniedzot pat mīnus 21 grādu pēc Celsija skalas. Arī turpmākās naktis uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu solās būt ļoti aukstas. Nākamās nedēļas vidū, kad gaidāms neliels sniegs, kļūs nedaudz siltāks, informēja Vīksna.
Kopš janvāra sākuma visā Latvijā ir ilgstošs sals. Pēdējie atkušņi jūras piekrastē bija vērojami 4.janvārī un 5.janvārī. 4.janvārī jūras piekrastē - Ainažos, Skultē, Kolkā, Liepājā un Pāvilostā - gaisa temperatūra bija no nulles līdz plus vienam grādam, savukārt 5.janvārī nulle grādi bija tikai Pāvilostā, un kopš šī datuma līdz šim brīdim Latvijā nav bijusi pozitīva gaisa temperatūra.
Pateicoties Latvijā valdošajam salam, ūdenstilpēs ledus sega kļūst aizvien biezāka. Daugavā posmā līdz Jēkabpilij ledus segas biezums ir 18-37 centimetri (cm), Lielupē posmā no Staļģenes līdz Jelgavai 28-30 cm, Mēmelē ap 25 cm, Aiviekstē 25-55 cm, bet Dubnā 18 cm.
Pieturoties salam, ledus sega veidojas arī Rīgas līcī un Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Taču ledus joprojām ir ļoti šaurā joslā seklūdens zonā. Straujāku jūras aizsalšanu kavē mēreni stiprais dienvidaustrumu vējš, kas veicina viļņošanos un ūdens sajaukšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
