Pēc Šķēles teiktā, pašreizējā Latvijas krīzē lielā mērā ir vainojams "Latvijas Bankas iztapīgums finanšu lobija apkalpošanā". Kļūda esot bijusi pieļaut iekšējo kreditēšanu citās valūtās, ja banku rezidentiem nav pietiekamu noguldījumu latos. Tādā gadījumā privātais parāds nekļūtu par valsts problēmu un neradītu spiedienu uz latu, kura kursu izdodas noturēt tikai ar milzīgu aizņēmumu starptautiskajās finanšu institūcijās.
Viņš izvirzīja vairāku punktu programmu Latvijas izkļūšanai no ekonomiskās krīzes. Svarīgākais ierosinājums ir atteikties no jaunu nodokļu ieviešanas krīzes apstākļos. Viņaprāt nepieciešams noteikt lata piesaistes eiro koridoru 15% apmērā.
Šķēle paziņoja, ka 2010.gada valsts budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 3%. Valdībai stingri jāraugās, lai starptautisko aizņēmumu nauda "netiktu apēsta", bet gan tiktu investēta tautsaimniecības attīstībā.
Viņš uzskata, ka "Parex banka" nekavējoties jāpārdod, kaut arī ar zaudējumiem. Turklāt jāraugās, lai tās nākamais īpašnieks spēj nodrošināt bankas likviditāti.
Šķēle rosina noteikt izdevumu griestus valsts pārvaldē, jo ierēdņi vienmēr atradīšot iespēju, kā pamatot savu nepieciešamību,
Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi jānovirza valsts konkurētspējas palielināšanai, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem un nozarēm, kurās ir augstāks darba ražīgums un tiek izmantoti vietējie enerģijas resursi.
Viņaprāt, no nodokļiem jāatbrīvo darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā tiek dzēsti banku hipotekārie kredīti.
Šķēle rosina uz laiku koriģēt jeb mainīt sociālā atbalsta sistēmu, lai panāktu, ka cilvēki ātrāk atgriežas darbā. "Tikai strādājoša sabiedrība ir garants pensiju sistēmas realizācijai," norādīja Šķēle.
Viņš arī aicināja izbeigt politiķu izrādīšanos, kuri nāk klajā ar dažādām, līdz galam neizsvērtām Latvijas ekonomikas nākotnes vīzijām.
Šķēle arī norādīja, ka iedzīvotājiem ir jāatgūst uzticība valstij,tāpēc jāapzinās, ka sabiedrībai vissvarīgākās jomas ir veselība,izglītība un sabiedriskā drošība. "Skaitliski augoša izglītotasabiedrība, spēs atrasts izeju no jebkuras krīzes, uzsvēra Šķēle.
Konferencēdažādi viedokļi tika izteikti arī par to, vai valdībai jāpalīdz bankāmrisināt "slikto kredītu" problēma. Iecere to darīt ir bijusi, bet šimmērķim valdībai trūkst līdzekļu, norādīja ekonomists Edmunds Krastiņš.
SavukārtPiebalgs pauda Eiropas Komisijas viedokli, ka jāļauj bankām ar savāmproblēmām tikt galā pašām, nevis jācenšas problemātiskos kredītusapvienot vienā "sliktajā" bankā.
Savukārt Šķēle pauda viedokli, ka neatrisinot "slikto kredītu" problēmu, Latvijas bankām izaugsme nav sagaidāma.
Viņšpauda viedokli, ka lata vērtības "koridora" noteikšana 15% apmērāsadārdzinātu eirokredītu atmaksu, tāpēc būtu lietderīgi hipotekārokredītu problēmu risināšanai novirzīt 15% no starptautiskā aizdevuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
