Tautas partijas valde pirmdien nolēma, ka tās vadībā atgriezīsies bijušais trīskārtējais premjers Andris Šķēle.
"Es esmu gatavs kļūt arī par Latvijas premjeru," īsā uzrunā pavēstīja Šķēle, taču atteicās no plašākiem komentāriem. TP par Šķēles atgriešanos valdes priekšsēdētāja amatā gan lems 21. novembrī, kad notiks partijas kongress.
Līdz 21. novembrim partiju turpinās vadīt tās pašreizējais līderis, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, līdz viņa pilnvaras oficiāli varētu pārņemt Šķēle, kurš līdz šim brīdim plāno oficiāli pieteikt savu kandidatūru TP valdes priekšsēdētāja amatam.
Kā norādīja Segliņš, pirms gada, kad viņš tika apstiprināts par TP vadītāju, valstī bija pavisam cita situācija, bet tagad pie varas esot jānāk tautsaimniekiem.
Šķēle īsā uzrunā žurnālistiem sacīja, ka ir pagājuši septiņi gadi, kopš viņš ir pametis partijas vadību. Viņš esot ļoti rūpīgi apsvēris TP valdes piedāvājumu atkal kļūt par TP līderi un nolēmis piekrist.
Uz jautājumu, vai viņam ir plāns valsts izvešanai no krīzes, Šķēle atbildēja apstiprinoši, taču atteicās komentēt, kāds tas ir. Tāpat Šķēle atteicās atklāt, kad viņš iecerējis kļūt par premjeru – pirms Saeimas vēlēšanām vai pēc, vien norādot: "Es atgriezīšos par premjeru, tad, kad tautai būs nepieciešams [..], tad, kad jūs to sajutīsiet savos maciņos."
Pēc visai īsas sarunas topošais TP līderis no žurnālistiem vienkārši izvairījās un aizdevās prom.
Pašreizējais TP vadītājs Mareks Segliņš žurnālistiem uzsvēra, ka līdz 21. novembrim par partijas vadītāju tomēr jāuzskata viņš. Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka TP negrasās gāzt valdību un strādās Dombrovska vadītajā Ministru Kabinetā.
Tomēr Segliņš pauda cerību, ka Šķēle turpmāk daudz aktīvāk piedalīsies partijas darbā un biežāk apmeklēs valdes sēdes.
Šķēle uzsvēra, ja partijas biedri piekritīs, tad viņš partijas vadību pārņems 21. novembrī. Tomēr viņš norādīja, ka ar viņa atgriešanos Latvijas problēmas netiks atrisinātas. Tāpēc katram partijas biedram būs jāiegulda sava artava šajā Latvijas problēmu risināšanas darbā.
TP valde jautājumu par Šķēles aicināšanu atgriezties politikā skatīja pēc pašreizējā priekšsēdētāja Mareka Segliņa ierosinājuma.
"Pēdējo pāris mēnešu laikā mēs esam saņēmuši ļoti daudzu TP biedru viedokļus mudināt Andri Šķēli šajā valstij izšķirošā brīdī aktīvi iesaistīties politikā un palīdzēt izvest valsti no krīzes. Cilvēki velk paralēles ar deviņdesmito gadu otro pusi, kad viena pēc otras Latviju skāra "Bankas Baltija" krīze un Krievijas krīze. Atcerēsimies, ka, tieši pateicoties Andra Šķēles izlēmīgajai politikai, Latvija toreiz ātri atgriezās uz attīstības ceļa. Arī šobrīd, es uzskatu, partijas un valsts priekšgalā visvairāk vajadzīgi tieši tāda līmeņa līderi kā Andris Šķēle – izlēmīgi, tālredzīgi, mērķtiecīgi, sabiedrību mobilizējoši, komandu konsolidējoši, ļoti kompetenti krīzes vadības un tautsaimniecības attīstības jautājumos," savu ierosinājumu pamatoja Segliņš.
Segliņš valdes sēdē apliecināja, ka kongresā ir nolēmis atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata, dodot iespēju par priekšsēdētāju ievēlēt Šķēli.
Šķēle uzsvēra, ka TP arī turpmāk būtu jāatbalsta pašreizējā valdība, kamēr tā vēl bauda Valsts prezidenta un Saeimas uzticību. Patlaban "uzdevums numur viens ir tāda nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības atdzimšanu". "Tas nozīmē, ka ļoti rūpīgi jāizvērtē ne tikai katras iniciatīvas īslaicīgie ieguvumi, bet arī sekas, ko uz bezdarba un cilvēku ienākumu līmeni, kapitāla un personu migrāciju, drošību, sabiedrības veselību un konkurētspēju nākotnē atstās tās pieņemšana vai noraidīšana," norādīts TP paziņojumā.
Šķēle, kurš uz politikas skatuves uznāca 1995.gada nogalē kā bezpartejisks premjers un divas reizes vadījis valdību, pēc tam nolēma dibināt savu partiju. 1998. gadā viņš izveidoja Tautas partiju kā politisko spēku, kurš spētu uzvarēt gaidāmajās 7. Saeimas vēlēšanās, kas tai vēlāk arī izdevās.
Par Šķēles iespējamo atgriešanos tiek runāts jau ilgāku laiku. Kā pamatojums šādai varbūtībai minēts fakts, ka Tautas partijas reitings jau ilgāku laiku ir zem 5%, kas ir robeža iekļūšanai Saeimā. Bijuši gan arī pretēji viedokļi - viens no tāda paudējiem bija nu jau agrākais Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis.
Pēdējos gados Šķēle gan no aktīvās politikas bija aizgājis, un viņa vārds vairāk izskanēja saistībā ar dažādiem biznesa projektiem. Tiesa, masu mediju novērtējumos par ietekmi valstī Šķēles uzvārds allaž bijis viens no pirmajiem.
Šķēle trīs reizes ir bijis premjers: vispirms no 1995. gada 21. decembra līdz 1997. gada 13. februārim, pēc tam no 1997. gada 13. februārim līdz 1997. gada 6. augustam, visbeidzot, pēdējā reize bija no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
