Šogad Latvijas tuvumā bieži manītas Krievijas radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas  (17)

Šogad Latvijas ekskluzīvi ekonomiskajā zonā vai virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas regulāri, tāpat kā pagājušajā gadā, pamanīti gan Krievijas karakuģi, gan lidmašīnas. Ir bijuši gadījumi, kad vienā reizē pamanīti vairāki militārie transportlīdzekļi. Kopumā šogad Latvijas ūdeņu tuvumā 23 reizes manīta Krievijas kara tehnika, liecina aģentūras LETA apkopotā Nacionālo bruņoto spēku sniegtā informācija.Sseptiņos gadījumos konstatēta tieši radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīna "Il-20". Pērn Latvijas tuvumā arī bieži bija redzamas radioleketroniskās izlūkošanas lidmašīnas, taču vēl biežāk lidinājās Krievijas iznīcinātāji. LETA jau ziņoja, ka, piemēram, pagājušā gadā no janvāra līdz 1.septembrim pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas 67 reizes konstatēti iznīcinātāji, 16 reizes manītas transportlidmašīnas, bet 45 reizes - izlūklidmašīnas.

Šogad krievu iznīcinātāji konstatēti tikai vienu reizi un tas bija 17.martā, kad tika konstatēti četri daudzfunkcionālie iznīcinātāji "Su-27". Pārējie šogad konstatētie Krievijas lidaparāti ir transportlidmašīnas, degvielas uzpildes lidmašīnas un pretzemūdeņu lidmašīnas.

Pēdējo reizi Krievijas lidmašīnas konstatētas vakar - viena "Il-20" un divas transportlidmašīnas "An-26" un "An-12".

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis nesen intervijā aģentūrai LETA lūgts komentēt vai radioizlūkošanas lidmašīnu un citas militārtehnikas regulārās klātbūtnes Latvijas ūdeņu tuvumā patiesais mērķis ir spiegošanas akcijas, atbildēja, ka katrām darbībām, kas veiktas pierobežā, ir savi uzdevumi - daļā gadījumu tā ir vienkārša transporta vienību pārvietošana no viena punkta līdz otram, savukārt citos tā neapšaubāmi ir saistīta ar izlūkinformācijas vākšanu.

"Pieminētās radioizlūkošanas lidmašīnas noteikti vāc informāciju par Baltijas reģionu, lai gan tā ir normāla prakse. Treškārt, lidmašīnu pārvietošanās ar izslēgtiem transponderiem mērķis, ir pārbaudīt mūsu reaģēšanas spējas, tostarp, cik ātri NATO patruļlidmašīnas ierodas notikuma vietā. Jebkura valsts, kura ar saviem kaimiņiem nav vienā koalīcijā, vāc informāciju par kaimiņiem.

Ministrs atgādināja, ka jau kopš Krimas krīzes bruņotie spēki sadarbībā ar NATO partneriem veic pastiprinātu robežu novērošanu un Latvijas bruņotie spēki saņem informāciju arī no NATO partneriem, kuru tehniskās novērošanas spējas ir ārkārtīgi augstas. Latvijas, Baltijas, NATO austrumu robeža tiek novērota pastiprināti, un jebkāda informācija par aktivitātēm, kas rada reālus draudus, nozīmētu NATO dibināšanas līguma 4.panta - konsultāciju uzsākšanas - iedarbināšanu. Tātad valstis uzsāktu konsultācijas par draudu mazināšanu, un tas nozīmētu arī papildu sabiedroto spēku izveidošanu.