Likuma 30. pants, kas nosaka, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijai un tās Satversmei, papildināts nosakot, ka izglītības iestādes vadītājs "nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu".

Tādi paši grozījumi attiecas arī uz izglītības iestāžu pasniedzējiem.

Grozījumi arī paredz – ja pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs nav lojāls Latvijai un Satversmei, neievēro diskriminācijas aizliegumu un ja to konstatē Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu.

Vienlaikus grozījumi Izglītības likumā paredz pilnveidot pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Pedagogu darba kvalitātes novērtēšanā plānots ieviest trīs pakāpes līdzšinējo piecu vietā.

Ziņots, ka iepriekš grozījumi izsauca skaļas debates nozares pārstāvju vidū. Šīs likuma normas no budžeta pavadošās likumprojekta paketes lūdza izslēgt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, frakcija "Saskaņa", Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Saeimas Juridiskais birojs.

Priekšlikumu izteicēji aicināja konkrētos grozījumus skatīt ierastajā kārtībā, tos vētījot trīs lasījumos. Tomēr Saeima galīgajā lasījumā grozījumus 23. novembrī atbalstīja.

Pēcāk "Saskaņa" Satversmes tiesā (ST) iesniedza pieteikumu, lai apstrīdētu grozījumus.