ST apšauba vienošanās par aizdevumu leģitimitāti

ST spriedumā par pensiju lietām norāda, ka Ministru kabineta pilnvaru robežas noteic valsts varas dalīšanas princips. "Satversme likumdošanas tiesības, proti, tiesības izšķirt valsts dzīves svarīgākos jautājumus, tieši piešķir Saeimai" un pārējiem varas atzariem minētie likumi jāīsteno dzīvē, norāda ST.

Tiesa skaidro, ka likumdevējs likumdošanas procesā izlemj svarīgākos jautājumus, detalizētāku noteikumu un likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamo normu izstrādāšanu deleģējot Ministru kabinetam, kas var pieņemt tiesību aktus, tomēr tajos nedrīkst ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai.

Saeimas pienākums ir pašai likumdošanas kārtībā izlemt visus svarīgākos valsts un sabiedrības dzīves jautājumus. Savukārt Satversme noteic, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana, spriedumā norāda ST.

ST atgādina arī Latvijas iepriekšējo praksi, kad 1928. gadā Saeima pieņēma Likumu par ārējo aizņēmumu, pilnvarojot valdību noslēgt ārējo aizņēmumu, arī 1931.gadā Saeima pieņēma likumu par iekšējo aizņēmumu un par ārējo īstermiņa aizņēmumu. "Minētais liecina, ka jautājumi, kas attiecas uz starptautiskajiem un citiem aizņēmumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz valsts budžetu, pagājušā gadsimta 20. un 30. gados tika risināti likumdošanas ceļā Saeimā," skaidro ST.

Arī sākotnējā prakse pēc Satversmes darbības atjaunošanas liecina, ka jautājumus, kas saistīti ar starptautiskajiem aizņēmumiem, izlēma Saeima, piemēram, 1995. gada 29.marta par aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas un līgumu ar Ziemeļu investīciju banku.

Satversmes tiesa atzīst, ka jautājumi, kurus Ministru kabinets risinājis, slēdzot vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, atzīstami par pietiekami svarīgiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem, lai tos izlemtu likumdošanas ceļā Saeimā.

Tiesa uzsver, ka arī no Saeimas atbildes rakstiem acīmredzami izriet tas, ka starptautiskā aizdevuma saņemšana ir ārkārtīgi svarīga Latvijas ekonomiskās lejupslīdes apturēšanai. Tāpat paša Saprašanās memorandā starp Eiropas Kopienu un Latviju norādīts, "ka attiecībā uz Latviju šis Memorands stāsies spēkā pēc Latvijas tiesību aktos noteikto iekšējo procedūru pabeigšanas".

ST arī nepiekrīt toreizējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) vēstulē Eiropas Komisijai norādītajam, ka ir iegūti visi aizdevuma saņemšanai nepieciešamie saskaņojumi un pilnvarojumi un līgums nepārkāpj nevienu nacionālo tiesību normu, arī līguma īstenošana nepārkāpšot neviena Latvijas tiesību akta prasības un tā tiesiskums, spēkā esamība un izpildīšanas jautājumi netikšot apstrīdēti ne tiesā, ne kādā citā institūcijā.

Satversmes tiesa norāda, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam.

Kaut arī Saeima ir pieņēmusi ekonomikas stabilizācijas programmu, lēmusi par grozījumiem 2009. gada valsts budžetā un pieņēmusi 2010. gada valsts budžetu, tomēr šie lēmumi nevar aizstāt Satversmē noteiktās tiesības un vienlaikus arī pienākumu izlemt visus būtiskos jautājumus, kas attiecas uz minētajiem aizdevumiem, tostarp jautājumus par iespējamo pilnvarojumu Ministru kabinetam, uzsver ST.

Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē valdība sākusi sarunas ar Starptautisko valūtas fondu, Eiropas Komisiju un citiem aizdevējiem par aptuveni 7,2 miljardu eiro (5,2 miljardu latu) lielo aizdevuma piešķiršanu Latvijai, lai pārvarētu ekonomisko krīzi.