Lai gan stājoties spēkā Latvijas-Krievijas robežlīgumam, Latvija zaudē, bet Krievija iegūst de iure tiesības uz Abrenes apvidu, tas neietekmē Latvijas valsts nepārtrauktību. Tā, pēc ST domām, atkarīga no pašas valsts izteiktās gribas un citu valstu atzīšanu. Latvija pēc 1990. gada ir konsekventi pieturējusies pie uzskata, ka tā ir 1940. gadā okupētās Latvijas valsts turpinātāja un šo viedokli ir atbalstījis vairums pasaules valstu. Līdz ar to ST secina, ka Neatkarības deklarācijas preambula un 9. pants netiek pārkāpti.
Attiecībā uz ratifikācijas likumā ietverto atsauci uz EDSO pieņemto robežu nemainības principu neatbilst Satversmes 68. pantam, jo tā sašaurina robežlīguma preambulu, kas atsaucas uz ANO un EDSO principiem. Tāda atsevišķas pozīcijas uzsvēršana, kas nedublē otras valsts ratifikācijas aktā ietverto pozīciju un nav saskaņota ar noslēgtā robežlīguma tekstu, var būtiski ietekmēt līgumā noteikto saistību izpildi un otras puses starptautiski tiesisko viedokli, tātad, nākotnē būtiski ietekmēt robežlīguma satura un tvēruma interpretāciju, uzskata ST.
Jau ziņots, ka ST 26. aprīlī ierosināja pirmo lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
17. jūlijā pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ST ierosināja otru ietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam un likuma, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, atbilstību 1990. gada 4. maija neatkarības deklarācijai.
Deputāti norādīja, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā, un lūdz atzīt robežlīgumu par neatbilstošu Satversmei, bet likumu, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, - par neatbilstošu 1990. gada 4. maija neatkarības deklarācijai.
Deputāti lūdza ST vērtēt robežlīguma pirmā panta definīcijas, kas noteic, ka robežlīgums sagatavots, ievērojot EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu, atbilstību Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijai par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka likumā par robežlīgumu, atsaucoties uz EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu, Saeima pievienojusies Krievijas oficiālajai Helsinku nobeiguma akta interpretācijai, tādējādi nonākot pretrunā ar patieso šā akta saturu.
Deputāti pieteikumā norāda: lai arī ST ir ierosināta lieta par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam, tomēr likums, ar kuru robežlīgums tika apstiprināts Saeimā, līdz šim netika apstrīdēts. Robežlīgums un šis likums esot savstarpēji cieši saistīti, tādēļ tie jāvērtē kopā.
Ar pieteikumiem ST vērsās partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputāti. Pirmo pieteikumu kopā ar JL parakstīja arī trīs, bet otro - divi koalīcijā esošie deputāti.
Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs 27. martā parakstīja jau 1997. gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijā.
Saeima līgumu jau ratificējusi. Līgumu ratificējusi arī Krievijas Valsts dome, kā arī Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padome. Tāpat to parakstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzsvēris, ka valdībai būs jārespektē Satversmes tiesas spriedums Latvijas un Krievijas robežlīguma lietā, un gadījumā, ja līgums tiks atzīts par neatbilstošu Satversmei, tā ratifikācijas process tiks pārtraukts.
Latvijas Universitātes starptautisko tiesību pasniedzējs Māris Lejnieks TV raidījumā "900. sekundes" ceturtdien norādīja, ka robežlīgums jau ir parakstīts, taču vēl nav stājies spēkā un to nedrīkst vienpusēji denonsēt, pat ja Satversmes tiesa neatzīst tā likumību. Ja Latvija atsauktos uz Vīnes konvencijā paredzēto normu, kas ļauj izņēmuma gadījumos atkāpties no robežlīguma, ja tas pārkāpj kādu būtisku konstitucionālu normu, nav zināms, kādas sekas tas radītu Latvijas attiecībās ar Krieviju un NATO partneriem. Savukārt, ja līgums tiek atzīts par Satversmei atbilstošu, pēdējais solis uz tā stāšanos spēkā ir apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
