Vaškevičs savā 25.aprīlī iesniegtajā sūdzībā bija apstrīdējis Kriminālprocesa likuma normu, kas nosaka, ka gadījumā, ja krimināllietā kādai personai ir piešķirta procesuālā aizsardzība, tad šī lieta ir izskatāma slēgtā tiesas sēdē.
Ierēdnis neslēpa, ka tādējādi viņš vēlas panākt atklātu tiesas procesu Rīgas apgabaltiesā izskatāmajā kukuļdošanas lietā, kurā viņš ir apsūdzētā statusā.
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST lēmums šajā jautājumā bija jāpieņem līdz piektdienai, bet tas tika pieņemts jau ātrāk - 21.maijā.
Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska iepriekš pastāstīja, ka viņas klients iesniedzis konstitucionālo sūdzību ST, apstrīdot Kriminālprocesa likuma 309.panta 1.daļas atbilstību Latvijas Satversmes 89.pantam un 92.panta pirmajam teikumam, kā arī Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļai.
Apstrīdētā norma - Kriminālprocesa likuma 309.panta 1.daļa - paredz, ka "krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē".
Savukārt Satversmes 89.pants noteic, ka "valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem".
Satversmes 92.panta pirmais teikums paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Tikmēr Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļā ir minēts, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.
Kā skaidroja Kvjatkovska, aizstāvība uzskata, ka apstrīdētais tiesību regulējums viennozīmīgi nav atbilstošs valsts pamatlikumam un starptautiski atzītām cilvēktiesību normām, jo Kriminālprocesa likuma 309.panta 1.daļa paredz, ka jebkura lieta, kurā kāda persona ir atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir izskatāma slēgtā tiesas sēdē. Tātad tiesai pat nav iespējas izvērtēt, vai konkrētā gadījumā ir ierobežojamas personas tiesības uz lietas izskatīšanu atklātā procesā, atzīmēja advokāte.
Pēc viņas teiktā, neskaitāmos juridiskajos avotos norādīts, ka nevar ar likumu noteikt konkrētas lietu kategorijas, kuras bez tiesas kontroles izskatāmas slēgtā tiesas sēdē, "respektīvi, tikai tiesa var lemt, vai konkrētajos apstākļos šīs speciālās procesuālās aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešams izskatīt lietu slēgtā tiesas sēdē, un mums sanāk tā, ka tiesas vietā to vispirms lemj specdienesti, kas ierosina speciālo procesuālo aizsardzību, bet pēc tam - ģenerālprokurors, kas akceptē to, un tādējādi tiesa vairs nevar noteikt lietas izskatīšanu atklātā sēdē," skaidroja Kvjatkovska.
Ņemot vērā iesniegto konstitucionālo sūdzību, Vaškevičs un viņa aizstāvji 25.aprīlī lūdza Rīgas apgabaltiesu atlikt kukuļdošanas lietas izskatīšanu uz vienu mēnesi, kamēr ST izlems, vai pēc Vaškeviča pieteikuma ir ierosināma lieta, tomēr apgabaltiesa šo lūgumu noraidīja un turpināja krimināllietas izskatīšanu aiz slēgtām durvīm, sākot pratināt lieciniekus. Pēc tam Vaškevičs saslima un nākamās tiesas sēdes tāpat nācās atlikt.
Vaškevičs tiek apsūdzēts par 52 880 eiro (37 164 latu) un 5600 latu kukuļu došanu kādai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai. Šo lietu Rīgas apgabaltiesa patlaban izskata aiz slēgtām durvīm, jo kādai personai tajā noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
