Viņa uzsver, ka Latvijai nav jāparaksta līgums, kas neatbilst Satversmei, taču tā pamatā ir jābūt juridiskai analīzei, kāpēc Eiropas Padomes (EP) izstrādātā Stambulas konvencija neatbilst Latvijā nostiprinātām vērtībām.
Krūma skaidroja, ka Latvijas pievienošanās starptautiskai konvencijai ir analizējama gan no Satversmes, gan arī atbilstoši Vīnes līgumtiesību konvencijas nosacījumiem, kā arī EP Statūtos noteiktajām vērtībām. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām būtiska ir līguma preambula, kurā ir ietverti līgumā minētie mērķi un uzdevumi.
Eksperte saskata vairākas nepilnības TM pasūtītajā konvencijas analīzē.
Viņa sacīja, ka, ņemot vērā minēto juridiskā pamatojuma ietvaru, ir norādāms, ka zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas biroja sagatavotajā atzinumā nav ietverta analīze par to, ka konvencija uzliek valstīm par pienākumu atteikties no diskriminācijas - šajā kontekstā būtu bijis jāanalizē EP dalībvalstu kopīgās vērtības, uz kuru pamata arī Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts. "Diemžēl Satversmes 110. panta tulkojums atzinumā nav atklāts atbilstoši Satversmes tiesas likuma normām, kas ļautu līguma ratifikāciju iespējami apstrīdēt tiesā," skaidroja eksperte.
"Vardarbība pret sievietēm diemžēl pastāv. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums - to ir atzinusi ne tikai EP, bet arī ANO, kas ir izstrādājusi konvenciju sieviešu tiesību aizsardzībai. Cilvēktiesību sistēmā ir vispārpieņemti, ka īpaša aizsardzība tiek nodrošināta neaizsargātākām cilvēku grupām, piemēram, bērni, invalīdi, sievietes, mazākumtautības," komentēja augstskolas prorektore.
Nav pamatots atzinuma autoru viedoklis, ka, ratificējot kādu konvenciju, tiktu uzlikts pienākums "veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē" - tas būtu klajā pretrunā ar EP nostiprinātām vērtībām. Tāpat nav saprotams, kādā veidā konvencija vērstos pret vienlīdzību likuma priekšā un leģitimētu "vīriešu diskrimināciju". Cilvēktiesībās ir noteikti skaidri kritēriji, pēc kādiem tiek analizēta vienlīdzība un diskriminācija, skaidroja Krūma.
Viņa arī piebilda, ka attiecībā uz ES lomu konvencijas parakstīšanā ir rūpīgi analizējams kompetenču jautājums.
Tāpat Krūma norādīja, ka argumenti par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem diemžēl nav analizēti atbilstoši Satversmes tiesas likumā noteikto kritēriju kontekstā un tādējādi nav komentējami.
Kā vēstīts, juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore norādīta juriste Baiba Rudevska. Izpildot valdības uzdevumu veikt analīzi par konvenciju, līgumu ar biroju slēdza Tieslietu ministrija (TM). Analīze izmaksājusi 3000 eiro.
Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Sociālajos tīklos un arī plašākā mediju telpā pausta kritika saistībā ar šo analīzi.
Iepriekš tika pausts, ka valdība atbalstīs daļēju Latvijas pievienošanos Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencijai un plāno pievienot Latvijas parakstam atsauci, ka mūsu valsts atbalsta konvenciju vien tik tālu, cik tā nav pretrunā ar Satversmes normām.
Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
