Lai pārliecinātos par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka novērtēšanas procesa atbilstību KNAB likumam, KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks lūdzis dažādām institūcijām sniegt atzinumu par šīs novērtēšanas tiesiskumu, bet Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai ( V) – to apturēt.
Kā portālam "Delfi" norādīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša, kompetentajām iestādēm atzinums lūgts, jo normatīvajos aktos nav paredzēta KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana.
Saskaņā ar KNAB patlaban rīcībā esošo informāciju, biroja priekšnieka darba izpildi plānots novērtēt pēc Ministru kabineta noteikumiem par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu. Noteikumi izdoti saskaņā ar Darba likumā un Valsts civildienesta likumā minētajām normām. KNAB norāda, ka minētās tiesību normas paredz intelektuālā un fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. Tāpat normas paredz to, ka iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē valdības noteiktā kārtībā izveidota komisija.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, kas ir speciālais likums attiecībā pret Darba likumu, vispār neparedz novērtēt biroja vadītāja darbu.
KNAB norāda, ka Streļčenoka lūgums balstīts uz minētajiem likumiem, kā arī uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 26.augusta sprieduma. AT nolēmumā secināts, ka, realizējot KNAB pārraudzību, pastāv pamatotas šaubas, vai vispār ir veicama KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana.
Apšaubāma ir arī Ministru kabineta noteikumu attiecināmība uz KNAB priekšnieka novērtēšanu, jo speciālajā KNAB likumā nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt KNAB priekšnieka novērtēšanas kārtību, toreiz secinājusi AT. Līdz ar to AT norādījusi, ka ir vērtējams, vai Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz Valsts civildienesta ierēdņu likuma deleģējuma pamata, ir attiecināmi uz KNAB priekšnieku, it īpaši šo noteikumos noteiktais, ka KNAB vadītāja darba izpildes novērtēšanai izveido komisiju piecu locekļu sastāvā.
KNAB uzskata, ka komisijas izveidi paredz hierarhiski zemāka juridiskā spēka normatīvais akts. Savukārt tas vieš pamatotas šaubas par šīs normas atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam - speciālajam likumam, kas regulē KNAB darbību.
Līdz ar to KNAB priekšnieks lūdzis Ministru prezidenti Straujumu apturēt viņa darba izpildes novērtēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
