Kopš šī gada sākuma Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) reģistrējusi 1351 apstiprinātu A hepatīta gadījumu, piecos gadījumos slimība beidzās letāli. Uzraudzības dati liecina, ka aprīlī saslimstība ar A hepatītu samazinājusies, sasniedzot vidēji 50 saslimšanas gadījumus nedēļā, portālu “Delfi” informēja SVA.
Aprīli saslimstība ir apmēram par 30 gadījumiem mazāk kā janvārī - februārī, kad nedēļas laikā tika reģistrēti vidēji 80 saslimšanas gadījumi. Tomēr epidemiologi uzsver, ka saslimstība ar A hepatītu joprojām ir augsta un inficēšanās risks ir liels, jo lielākai iedzīvotāju daļai nav imunitātes pret šo infekciju.

Trīs ceturtdaļas A hepatīta gadījumi reģistrēti Rīgā (768 gadījumi), Rīgas (156 gadījumi) un Ogres (70 gadījumi) rajonā. Citās administratīvajās teritorijās reģistrēti no viena līdz 46 A hepatīta gadījumiem – visvairāk Rēzeknes (46 gadījumi), Jēkabpils (33 gadījumi), Cēsu (29 gadījumi), Daugavpils (29 gadījumi).

Visintensīvāk A hepatīta epidēmiskais process šogad notiek Ogres rajonā (110 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem), Rēzeknes rajonā (101 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem), Rīgā (95 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem) un Rīgas rajonā (86 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Ņemot vērā augstākminēto, šo teritoriju iedzīvotājiem pašreiz ir visaugstākais inficēšanas risks.

Prognozējot turpmāko, SVA epidemiologi uzver, ka saslimstība ar A hepatītu šobrīd samazinās, tomēr atbilstoši sezonālajām īpatnībām vasaras beigās paredzams straujš saslimstības ar A hepatītu pieaugums. A hepatīta uzliesmojumi iespējami arī pilsētās un rajonos, kur līdz šim saslimstība bija zema.

2009.gadā SVA epidemioloģi atklāja un epidemioloģiski izmeklēja arī 14 grupveida A hepatīta uzliesmojumus (5 un vairāk saslimušie). No 14 uzliesmojumiem 2 bija saistīti ar skolām (24 saslimušie), 1 ar pirmsskolas izglītības iestādi (9 saslimušie), 1 ar slimnīcu (7 saslimušie), 1 ar sociālās aprūpes centru (6 saslimušie), un 9 uzliesmojumi, kuros pavisam saslima 58 cilvēki, bija saistīti ar inficēšanos dzīves vietās.

Četros uzliesmojumos dzīves vietās iespējams, inficēšanās notikusi lietojot uzturā inficētu pārtiku, jo visi ģimenes locekļi saslimuši gandrīz vienlaikus. Pieci uzliesmojumi mājas perēkļos bija saistīti ar infekcijas izplatīšanos kontakta ceļā sliktu higiēnas apstākļu dēļ. Uzliesmojumos, kas saistīti ar dažādām iestādēm, A hepatīts izplatījies kontakta ceļā, pirmajiem slimniekiem inficējoties ārpus minētām iestādēm.

Ja uzliesmojuma sākumā biežāk slimoja pieaugušie, tad šogad A hepatīts bērniem konstatēts gandrīz divas reizes biežāk kā pieaugušiem - 95 gadījumi uz 100 000 bērniem un 52 gadījumi uz 100 000 pieaugušajiem.

Lielākā daļa no 388 bērniem, kas 2009. gadā saslimuši ar A hepatītu apmeklēja izglītības iestādes, tomēr šajās iestādēs reģistrēts ļoti mazs uzliesmojumu skaits. Tas izskaidrojams ar savlaicīgu A hepatīta gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētajiem pretepidēmijas pasākumiem izglītības iestādēs.

SVA atgādina, ka personīgās higiēnas ievērošana var būtiski samazināt inficēšanās risku, tomēr visefektīvākais A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Tā var pasargāt no saslimšanas arī tad, ja veikta divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās, t.sk. pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku. Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem A hepatīta infekcija var noritēt smagi, piemēram, personām ar hroniskām aknu slimībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!