Ceturtdien, 11. augustā, ar slimniekiem veltīto dienu iesākas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svinības Aglonā, kurp gan kājām, gan braukšus ik gadu dodas tūkstošiem kristiešu no visas pasaules. Svētku kulminācija paredzēta svētdienas, 14. augusta, vakarā, kad notiks tradicionālais Tautas krusta ceļš Aglonas bazilikas Sakrālajā laukumā, kā arī pašā svētku dienā – pirmdien, 15. augustā, kad paredzēts galvenais svētku dievkalpojums, kurā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas.
Lai svētki izdotos un Aglonas apmeklētāji iztiktu bez nepatīkamiem starpgadījumiem, portāls "Delfi" aicina uzzināt svarīgākās lietas, kas būtu jāņem vērā.
Augusts ir laiks, kad tūkstošiem svētceļnieku dodas uz Aglonu, lai piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Svētki Aglonā sākas ceturtdien, 11. augustā. Ar Aglonas svētku šā gada programmu var iepazīties šeit.
Pirmā svētceļotāju grupa šogad uz Aglonu izgāja 27. jūlijā no Liepājas.
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Svētku galvenajā dievkalpojumā 15. augustā tradicionāli piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.
Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavai Marijai veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700. gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci – koka dievnamu – un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.
Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.
Šie svētki katru gadu pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, kam tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.
Aglonas bazilika uzņem ikvienu, kas ir ieradies, lai aizlūgtu par sevi vai saviem tuviniekiem pie Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznas.
Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākajām svētvietām pasaulē, Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.
Baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kam ir vairāk nekā 200 gadu.
Pie Aglonas Dievmātes Brīnumu darītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris. Zem gleznas ir redzamas daudzas votas – pateicības zīmes.
Par šīs gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad gleznas "oriģināls" – 14. gadsimtā tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna – tika atvesta uz Latgali. Vēsturnieks Gustavs Manteufels raksta, ka šajā laikā tika veidota svētgleznas kopija, bet "oriģināls" ticis aizvests atpakaļ uz Lietuvu. Pašu Traķu Dievmātes svētbildi 1382. gadā ķeizars Emanuēls II bija uzdāvinājis Lietuvas lielkņazam Aleksandram Vītautam, jo tieši šajā gadā Vītauts pieņēmis kristietību, raksta "Katoļu Baznīcas Vēstnesis". Aglonas Dievmātes svētgleznas autors nav zināms.
Aglona, kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem, pazīstama jau kopš 1800. – 500. gada pirms Kristus dzimšanas. Kādreiz te auga biezi egļu meži, un no egles nosaukuma Aglona arī ieguva savu vārdu (egle vietējā izrunā – agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka tā jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu – latgaļu – svētvieta.
Pirmās vēstures avotos pierakstītās ziņas par Aglonu kā piederošu jau kristīgajai kultūrvidei saistās ar 1263. gada traģiskajiem notikumiem, kad te tika nogalināts karalis Mindaugs un viņa divi dēli Ruklis un Rupeiks. Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas bazilikas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.
Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "Basilica Minoris" titulu, kas ir "mazās bazilikas" tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.
Svētku apmeklētājiem būs nodrošināti papildu autobusi, portālu "Delfi" informēja Autotransporta direkcija. Ceturtdien, piektdien un sestdien no Rīgas uz Aglonu tiks ne tikai norīkoti papildu autobusi, bet arī pagarināti esošie autobusu maršruti un mainīts viena vilciena maršruts.
No 13. līdz 15. augustam tiks veiktas izmaiņas AS "Nordeka" apkalpotajā maršrutā Nr.7981 Rīga–Preiļi, atsevišķus autobusu reisus pagarinot līdz Aglonai. Tāpat tiks pagarināti divi vilciena maršruta Rīga–Daugavpils reisi, lai 14. augustā iedzīvotājiem būtu iespēja tikt līdz Aglonai, bet pēc svētkiem, 15.augustā, – atpakaļ uz Rīgu.
14. un 15. augustā AS "Rēzeknes autobusu parks" apkalpotajā maršrutā Nr.5627 Rēzekne–Malta–Feimaņi tiks atklāti papildu reisi, kas tiks pagarināti līdz Aglonai. Attiecīgajās dienās arī SIA "Jēkabpils autobusu parks" apkalpotajā maršrutā Nr.5714 Preiļi–Aglona–Grāveri tiks atklāti jauni reisi, kas tiks izpildīti tikai līdz Aglonai vai no Aglonas virzienā uz Preiļiem. Lai iedzīvotāji varētu no svētku norises vietas ērti tikt līdz stacijai, lai pagūtu uz vilcienu Rīga–Aglona, vai, braucot ar vilcienu no Rīgas, tikt līdz svētku norises vietai, seši maršruta Preiļi–Aglona–Grāveri autobusi tiks pieskaņoti vilciena kursēšanas grafikam.
Lai būtu iespēja iegūt konkrētus datus par reisa pieprasījumu un spriest par papildu autobusu reisu nepieciešamību nākamgad, direkcija aicina pasažierus ņemt biļetes, jo ikviena reisa pieprasījums tiek vērtēts pēc izsniegto biļešu skaita.
No 12. līdz 15. augustam vairāk nekā 100 Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi un pirmās palīdzības sniedzēji nodrošinās medicīnisko palīdzību Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku apmeklētājiem Aglonā. Medicīnisko palīdzību sniegs neatliekamās medicīnas ārsti, ārsta palīgi, ārsti – reanimatologi, kā arī Latvijas Sarkanā Krusta pirmās palīdzības sniedzēji.
Mediķu posteņi tiks izvietoti visā Aglonas bazilikas teritorijā. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt, vēršoties pie pirmās palīdzības sniedzējiem, ātrās palīdzības mašīnās vai medicīniskajās teltīs.
NMP dienesta mediķi aicina svētku apmeklētājus ievērot piesardzības pasākumus savai veselībai un drošībai:
- Nodrošinies ar dzeramo ūdeni un padzeries regulāri! Ņem līdzi trauku, ko uzpildīt ūdens ņemšanas vietās Bazilikas teritorijā.
- Velc piemērotu apģērbu – vieglu, gaišu, ērtu un no dabīga materiāla, kas nodrošina ķermeņa elpošanu. Nodrošinies, lai nesamirktu lietus gadījumā. Izvēlies ērtus un elpojošus apavus.
- Lai nepārkarstu, izvairies no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros. Izmanto galvassegu – gaišas krāsas cepuri vai lakatu.
- Uzmanies no indīgo kukaiņu dzēlieniem – lapsenēm, bitēm. Vēlams jau iepriekš parūpēties par medikamentiem, kas var mazināt alerģisku reakciju pēc insektu dzēlieniem.
- Uzmanies no ērcēm, izmanto līdzekļus insektu atbaidīšanai. Uz gaišas krāsas apģērba ērces ir vieglāk pamanīt un savlaicīgi notraukt.
- Izvairies no pārpūles. Atvēli laiku atpūtai un miegam.
- Ja slimo ar hroniskām slimībām, ņem līdzi izrakstītos medikamentus pietiekamā daudzumā, lieto tos, kā noteicis ārsts. Ievēro veselības stāvoklim atbilstošu režīmu.
- Svētceļojuma laikā nodrošinies ar plāksteriem un pārsējiem ādas noberzumu un nobrāzumu apkopšanai.
- Ja tavai saslimšanai tās paasinājuma periodā raksturīgi samaņas traucējumi, mediķi lūdz somā vai kabatā paņemt līdzi zīmīti, kurā norādi savu vārdu, uzvārdu un saslimšanu, piemēram, "slimoju ar cukura diabētu". Mobilajā telefonā ieraksti radinieku telefona numurus, kurus mediķi spētu identificēt un sazvanītu piederīgos, ja tas nepieciešams, piemēram, "māsa", "dēls", "tēvs" utt.
- Uzlādē mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā vari lūgt palīdzību, ja ir kļuvis slikti ar veselību.
- Dodoties peldēties, esi uzmanīgs, nepeldi tālu no krasta – visdrošāk ir peldēt vietā, kas nav dziļāka par krūšu augstumu. Pieskatiet viens otru!
- Sadarbībā ar VUGD tiks izveidots laistīšanas punkts, kurš domāts apmeklētāju atvēsināšanai karstajā laikā. Tas atradīsies netālu no Bazilikas teritorijas (Ciriša ielā 1B pie dzīvojamajām mājām).
- Esi piesardzīgs, dedzinot sveces, uzmanies no sveču liesmām, kā arī kūstošā vaska. Uzmanies no uguns, ja valkā garu un plīvojošu apģērbu.
- Esi uzmanīgs pret apkārtējiem! Ja redzi, ka kādam kļuvis slikti, piedāvā palīdzību un nepieciešamības gadījumā izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
- Visos gadījumos, kad pasliktinās veselības stāvoklis – ir izteikts vājums, apziņas traucējumi, drebuļi, caureja, slikta dūša ar vemšanu, sāpes, hronisku saslimšanu paasinājumi u.c. veselības problēmas -, meklē mediķu palīdzību!
Kā liecina NMP dienesta informācija, iepriekšējos gados Aglonas svētku laikā cilvēki visbiežāk pēc palīdzības vērsušies ar sirds un asinsvadu slimību paasinājumiem, locītavu sastiepumiem, ādas noberzumiem, fizisku spēku izsīkumu, galvassāpēm, gremošanas trakta darbības traucējumiem, kā arī ar alerģisku reakciju pēc insektu dzēlieniem.
Ja līdz mediķiem nevari nokļūt vai atrodies ārpus svētku norises vietas, atgādinām, ka akūtu, pēkšņu saslimšanu vai traumu gadījumos neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa tālruni 113.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
