Zūd spēja parakstīties
"Dieguburti" saturiski nav mainījušies, taču neredzīgajiem domātajā variantā grāmatiņai ir pavisam cits izskats. Oriģinālajā grāmatā vienā lappuses pusē ir liels konkrēta burta attēls un pretī - burtam veltīts skaitāmpantiņš. Taktilajā grāmatā skaitāmpanti pārveidoti Braila rakstā, taču šie lielie redzīgo cilvēku burtu attēli pārvērsti reljefā taustāmi.
"Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Sapratām, ka šāda grāmata vajadzīga ne tikai neredzīgiem bērniem, bet arī pieaugušajiem. Lieta tāda, ka neredzīgajiem cilvēkiem arvien biežāk rodas problēmas ar tādu lietu kā paraksta uzlikšanu uz dokumentiem. Ja agrāk rakstīt parastos redzīgu cilvēku burtus speciālajā skolā mācīja daudz un nopietni, tad tagad priekšplānā izvirzās rakstīšana uz datora. Hebolda raksts ir vairs tikai fakultatīvs priekšmets. Tas noved pie tā, ka rodas problēmas ar elementāru parakstīšanos. Sevišķi gados vecākiem cilvēkiem, kas visu jau aizmirsuši, bet šī grāmata būs reāls veids, kā apgūt vai atcerēties šos burtus," stāsta LNB Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite. Redzīgajiem cilvēkiem var šķist jocīgi, kāpēc ir grūti uzvilkt uz papīra pāris sava vārda burtus redzīgo rakstā. "Protams, ka nesaprot. Tāpat kā nesaprot to, kāpēc šādu grāmatu izveide būt kā jāatbalsta," uzsver bibliotēkas pārstāve.
Cietumnieki, bibliotekāri un brīvprātīgie
Šādas taustāmās grāmatas neredzīgiem bērniem, piemēram, Somijā dotē valsts un tās ar rokām izgatavo cietumnieki resocializācijas projektu ietvaros, stāsta Bite. Arī kaimiņos Lietuvā tādas tiek izgatavotas jau sen. Tur tās ir nevis grieztas un līmētas reljefā, kā pirmā topošā grāmata Latvijā, bet attēli ir ar roku izšūti reljefā audumā. Bite vērsusies ar līdzīgu priekšlikumu Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldē. Ideja uzņemta atsaucīgi, taču tālāku virzību pagaidām nav guvusi.
"Taktilās grāmatas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām - tā ir globāla tēma. Šīs sajūtas cilvēkiem ir ļoti svarīgas, kur nu vēl neredzīgiem," atbalstu šādai Neredzīgo bibliotēkas iniciatīvai pauž dzejniece Inese Zandere. Attēli viņas grāmatām top sadarbojoties ar tekstilmākslinieci Ūnu Laukmani. "Piemēram, grāmata "Iekšiņa un āriņa" bija pirmā grāmata, kur attēli bija izšūti audumā un tad fotografēti. Izdot tos grāmatā reljefā - tā vairs nav tipogrāfija, bet reāla ražošana. Tas ir ļoti dārgi, tāpēc šī lieta Latvijā neiet uz priekšu, bet, protams, ka šādas taustāmas grāmatas vajadzīgas kā redzīgiem, tā neredzīgiem bērniem," uzsver Zandere.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir vairākas filiāles reģionos. Bibliotēka ļoti vēlētos reproducēt pietiekami daudz taktilās grāmatas eksemplāru. Filcs grāmatām ir saziedots, līdzekļi papīram atrasti bibliotēkas maciņā. Atrasta arī tipogrāfija, kas gatava šo roku darbu iesiet. "Mēs to tipogrāfiju paņēmām uz izbrīnu. Nekad agrāk ar šādu pasūtījumu viņiem nebija iznācis saskarties. Ilgi tika spriests un kā labākais veids iesiešanai tika izvēlēta spirāle," stāsta Bite. Kad pirmās grāmatas būs gatavas, bibliotekāre piedāvās ar to iepazīties arī rehabilitologiem, kas strādā ar neredzīgajiem, speciālajam bērnudārzam un skolai - "mums visiem ir jāsadarbojas, lai kaut kā to Hebolda rakstu atdzīvinātu".
Tāpēc bibliotēka aicina atsaukties brīvprātīgos, kas būtu gatavi ziedot savu laiku un roku darbu, lai varētu tapt pietiekams skaits šādu grāmatiņu. 9.novembrī pēc plkst.12.00 Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Rīgā, Juglas ielā 14 brīvprātīgie aicināti palīgā izgriezt lapas un burtus, līmēt tos uz lapām un kārtot taustāmajās grāmatās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
