Tiesa ļauj aktīvistam Uldim Freimanim rīkot pasākumu 16.martā  (535)

Tas izriet no tiesas pirmdien sagatavotā sprieduma, un tas ir pirmais spriedums par pašvaldības neatļautajiem pasākumiem leģionāru atceres dienā.

Pirmdien tiesā savu sūdzību par Kalves lēmumu ir iesniegusi organizācija "Daugavas vanagi Latvijā". Pagaidām nav zināms, kad tiesa šo sūdzību vērtēs.

Tiesa spriedumā konstatējusi, ka ne Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmums, ne tiesībsargājošo iestāžu atzinumi nesatur izvērtējumu par to, vai policija spēs novērst apdraudējumus, kas var rasties pasākuma norises laikā, kā arī nav atsevišķi vērtēta Freimaņa pieteiktā piketa ietekme uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Tāpat tiesa konstatējusi, ka nav analizēts, kādus konkrētus apdraudējumus sabiedrības drošībai rada tieši Freimaņa organizētais pikets, vai šos apdraudējumus ir iespējams novērst un kādi resursi varētu būt nepieciešami apdraudējuma novēršanai.

"Līdz ar to iestāde, nemaz neveicot iespējamo apdraudējumu novēršanas iespēju izvērtējumu, nepamatoti lēma par pašu radikālāko pulcēšanās brīvības ierobežojumu ‒ aizliegumu rīkot piketu. Tādējādi tiesa nosprieda, ka iestādes lēmums ir prettiesisks un atceļams," teikts tiesas paziņojumā medijiem.

Spriedumu pašvaldība 30 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākā tiesas Senātā, taču sūdzības iesniegšana neaptur Administratīvās rajona tiesas sprieduma izpildi.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis pastāstīja, ka pagaidām vēl nav zināms, vai pašvaldība tiesas lēmumu pārsūdzēs, jo tā vēl nav iepazinusies ar pilnu tiesas spriedumu. Vienlaikus Vidauskis atsaucās uz līdzšinējo praksi, norādot, ka pašvaldība šādus tiesas lēmumus nepārsūdz.

Freimanis ar piketu pie "Laimas" pulksteņa plānojis pieminēt "Baigā gada staļinisko upuru piemiņu". Šis pasākums bija ieplānots vienlaikus ar "Daugavas vanagu" gājienu ‒ no plkst.11 līdz 14. Freimaņa pieteiktajā pasākumā bija pieteikti desmit cilvēku.

Tiesībsargs Juris Jansons pagājušā nedēļā lūdza Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu ("Saskaņas centrs") līdz pirmdienai sniegt pamatojumu aizliegumam 16.martā rīkot pieteiktos pasākumus pie Brīvības pieminekļa. Jansons uzskatīja, ka tikai iespējamība sabiedrības drošības apdraudējumam nevar būt vienīgais arguments, lai liegtu pulcēšanās brīvības izmantošanu.

Jansona pārstāve Ruta Siliņa teica, ka tiesībsargam atsūtīta Ušakova parakstīta vēstule, kurā informēts, ka atbildi uz Jansona iesniegumu saprātīgā termiņā sniegs Rīgas pilsētas izpilddirektors.

Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve nolēma neatļaut nevienu no pieteiktajiem 16.marta pasākumiem, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma.

Līdz šim sūdzības tiesā iesnieguši Freimanis, biedrība "Apvienība pret nacismu" un "Daugavas vanagi Latvijā". Biedrības sūdzību tiesa skatīs otrdien.

"Daugavas vanagi Latvijā" jau 2009.gadā vairākiem gadiem uz priekšu pašvaldībā 16.martā bija pieteikuši gājienu no plkst.11 līdz 14, plānojot, ka tajā piedalīsies apmēram 300 cilvēku, kuri gājienā dotos no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim, pie tā paredzot arī noturēt nelielu sapulci.

Gājienu no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim laikā no plkst.10 līdz 12 bija pieteicis arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš atbalsta leģionāru gājienu. Pērkoņkrustiešu gājienā bija pieteikti aptuveni 50 dalībnieku.

Biedrība "Apvienība pret nacismu" 16.martā bija iecerējusi divus pasākumus ‒ ziedu nolikšanu no plkst.8.45 līdz 9.15, plānojot 20 cilvēku dalību, bet vēlāk ‒ no plkst.10 līdz 13 ‒ aptuveni 100 cilvēku sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pie Bastejkalna.

Savukārt biedrība "Autonoma darbība" bija iesniegusi pieteikumu organizēt "antifašistisku gājienu" no Strēlnieku laukuma līdz Brīvības piemineklim, kurā piedalītos apmēram 200 cilvēku.

Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.