Kā 10.decembrī tiesā atzina divi bijušie VDK darbinieki, bieži drošības iestādes vadība uzspieda vervēt jaunus aģentus. Tādēļ paši VDK darbinieki aizpildīja aģenta kandidāta kartīti vai aģenta kartīti, cilvēkam par to nezinot.
Kartītēs bieži izmantoti vienkārši draugu vai skolasbiedru personas dati, jo, kā skaidroja viens no bijušajiem VDK darbiniekiem, aģentu daudzums operatīvajam darbiniekam bijis viens no rādītājiem, kas ietekmēja karjeras virzību.
10.decembrī tiesa uzklausīja arī bijušo Odiņas kolēģi darbā viesnīcā "Latvija". Sieviete tikai pēc atteikuma piešķirt Latvijas pilsonību uzzinājusi, ka arī par viņu ir noformēta tā saucamā VDK aģenta kartīte, kaut gan viņa nekad neesot sadarbojusies un sniegusi informāciju valsts drošības struktūru darbiniekiem.
Tomēr gan Odiņa, gan bijušās viesnīcas "Latvija" darbinieces apliecināja, ka zinājušas par VDK darbinieku atrašanos viesnīcā.
Ne Odiņa, ne viņas bijusī kolēģe neatzina sadarbību ar VDK.
Savukārt bijušie VDK darbinieki, atsaucoties uz pagājušo laiku un daudzo aģentu skaitu tolaik, tiesas procesa laikā nespēja atcerēties, vai viņi 80.gados bija savervējuši Odiņu kā VDK aģenti.
Tiesu debatēs prokurors atzina pirmstiesas izmeklēšanā konstatēto, ka Odiņa nav sadarbojusies ar VDK kā aģente, taču procesa dalībniekiem negaidīti paziņoja, ka apstiprinājusies Odiņas sadarbība ar VDK kā uzticības personai, kura palīdzējusi un sniegusi informāciju VDK darbiniekiem.
Kā ziņots, Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra pārbaudes laikā neatrada nevienu dokumentu, kas apliecinātu Odiņas sadarbību ar VDK. Plašāku informāciju par pārbaudes lietu prokuratūra nesniedz. Ar iesniegumu pārbaudīt sadarbību ar VDK vērsās Odiņa pati.
Sieviete tiesā skaidroja, ka jau 1994.-1995.gadā viņu Ārlietu ministrijas valsts sekretārs informējis par atklātajām VDK kartītēm uz viņas vārda, taču viņa nav uzskatījusi informāciju par pamatotu, jo Satversmes aizsardzības birojs viņai vairākkārt izsniedzis pielaidi valsts noslēpumam.
Odiņai augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam ir derīga līdz 2006.gadam.
Aģentūrai LETA Odiņa atzina, ka iepriekš viņai fiziski nav bijis laika nokārtot šo jautājumu, tāpēc tas tiek darīts patlaban.
Šoruden beidzās Odiņas pilnvaras Latvijas vēstnieka Spānijā amatā. Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūru LETA informēja, ka viņa joprojām ir diplomātiskā dienesta darbiniece.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva materiāli, Odiņa dzimusi 1948.gada 4.aprīlī Cēsu rajona Dzērbenes pagastā. 1972.gadā viņa beigusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti. Pēc augstskolas absolvēšanas strādājusi par angļu valodas skolotāju, bet nākamā Odiņas darbavieta no 1978. līdz 1991.gadam bijusi viesnīca "Latvija".
1991.gadā Odiņa sāka strādāt ĀM, kur veidoja un vadīja Latvijas Valsts protokolu. Vienlaikus viņa izglītojās Diplomātiskā protokola kursos Zviedrijā. Valsts protokola vadītāja pienākumus Odiņa pildīja līdz 1996.gadam. Viņa ir grāmatas "Protokols. Rokasgrāmata" autore.
1993.gadā Odiņa tika iecelta par vēstnieci pie Svētā Krēsla Vatikānā. Kopš 1996.gada viņa pildījusi Latvijas vēstnieka pienākumus Neatkarīgās Maltas Bruņinieku ordenī, Čehijā, Horvātijā un Spānijā.
Odiņa apbalvota ar vairāku valstu ordeņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
