Jansons vērsies Saeimā ar priekšlikumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt atbildību par bērnu tiesību pārkāpumiem publiskos pasākumos. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori - Valsts izglītības satura centrs (VISC) - pagaidām tiesībsarga priekšlikumu nekomentē, jo tas būtu nekorekti, ņemot vērā, ka VISC darbība tikusi izvērtēta, informēja VISC pārstāve Diāna Āboltiņa.
Jansona priekšlikumu konceptuāli ir akceptējusi Saeimas Juridiskā komisija, otrdien to vērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Sēdes laikā izvērsās diskusijas gan par atbildības piemērošanu, gan vispār par normatīvā regulējuma jēgu, novēroja ziņu aģentūra BNS.
Tiesībsargs norādīja, ka pašlaik Latvijā spēkā ir izcils bērnu tiesību aizsardzības likums, kas nosaka visu nepieciešamo. Tāpat šis likums nosaka pasākumu organizatoru atbildību gan disciplinārā, gan kriminālo tiesību līmenī, taču tas nenosaka administratīvo atbildību.
"Pašlaik nepastāv kolektīvā administratīvā atbildība organizatoriem. Katrs vecāks var vērsties individuāli administratīvi, lai tiktu pie rezultāta. Valsts pašlaik nenodrošina, lai administratīvā līmenī tiktu ievērots bērnu tiesību aizsardzības likums," izmaiņu nepieciešamību skaidroja tiesībsargs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka kolektīvo pasākumu dēļ parasti nevienam šādos gadījumos atbildība neiestājas. Viņa iesniegtie grozījumi paredz noteikt naudas sodu pasākuma organizatoriem no 70 līdz 280 eiro, kā arī no 280 līdz 430 eiro par atkārtotiem pārkāpumiem.
Vairums deputātu un ministriju pārstāvju konceptuāli piekrita tiesībsargam, taču norādīja, ka nepieciešams konkretizēt atbildīgo kontroles institūciju, kā arī situācijas, kuros brīžos kāda līmeņa atbildība iestājas. Deputāti Augusts Brigmanis (ZZS) un Artuss Kaimiņš norādīja, ka daudz kas būtu atkarīgs no soda piemērotāja godaprāta, ja grozījumi tiktu atbalstīti šādā redakcijā.
Izglītības uz zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji neslēpa, ka viņi bijuši nepatīkami pārsteigti par dziesmu svētku ģenerālmēģinājumā notikušo un esot bijusi dienesta pārbaude, kuras laikā secināts, ka nav bijušu tādu pārkāpumu, kuru dēļ varētu ierosināt disciplinārlietu pret atbildīgajām amatpersonām. Esot konstatētas vairākas nepilnības, taču nekas sodāms.
IZM pārstāvis uzsvēra, ka arī viņu izpratnē bērnu tiesības vienmēr ir pirmajā vietā, tāpēc nepieciešams norobežoties no konkrētā dziesmu svētku gadījuma un skatīties uz pasākumiem kopumā. Jāsaprot, kurš uzraudzīs un kontrolēs šo jautājumu - vai tiktu dibināta jauna institūcija vai tiktu deleģēta kāda, kas uzrauga. Tāpat jārunā par institūciju kapacitāti risināt šos jautājumus.
Deputāte Lolita Čigāne ("Vienotība"), aicinot atbalstīt grozījumus, uzsvēra, ka dziesmu svētkos bērni jutās emocionāli un fiziski slikti, kas esot pretstatā ar pasākumā paredzēto. "Bija atbildīgie, kas nenodrošināja atbilstošas slodzes. Skatuve nedrīkst būt pārbāzta un bērni nedrīkst 12 stundas atrasties mēģinājumos," sacīja Čigāne.
Uz sēdi bija ieradies arī opozīcijas deputāts Arvīds Platpers (NSL), kurš nav komisijas loceklis. Viņš, atbildot Čigānei, norādīja, ka viņa runā absolūtas muļķības, jo nekad skolā nav strādājusi un nemaz neizprotot, ko nozīmē organizēt pasākumu ar 12 000 bērniem. Tāpat Platpers, kurš ir arī diriģents, krizēja paredzētās izmaiņas, norādot, ka jau šobrīd likumdošanas un lielu prasību dēļ pasākumi tiek atcelti un netiek rīkoti, jo nav iespējams prasības pilnīgi izpildīt.
"Mēs neesam Vācija, kas var nodrošināt vienu dušu uz 12 bērniem, izcilus apstākļus. Bērniem tiek atņemti pasākumi, nav iespējams radīt prieku. Vai bērniem būs prieks, ja varēs dziedāt tikai savā skolā," jautāja Platpers.
Arī Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna uzsvēra, ka papildus sodi organizatoriem varētu atturēt organizatorus no pasākumu organizēšanas.
"Organizējot liela līmeņa pasākumus, būs bažas par iespējamo apdraudējumu. Nokritīs bērns un skaitīsies pārkāpums, par ko varēs uzlikt sodu. Bērns nebūs pirmais sporta sacensībās un tā skaitīsies emocionālā vardarbība, par ko gribēs sodīt," sacīja Vīksna.
Tam piekrita arī komisijas deputāts Valters Dambe (ZZS), kurš pauda bažas, ka vainīgi varētu izrādīties zemākā ranga organizētāji – bērnu pasniedzēji, kas, piemēram dziesmu svētku gadījumā nespieda bērnus gulēt, "nelēja rīklē" viņiem ūdeni pietiekamā daudzumā. Dambe uzskata, ka bērni ir gadu laikā ir mainījušies un mainījusies ir arī gaisa kvalitāte, kas apgrūtina organizatorisko procesu.
Uz šo Dambes izteicienu agresīvi reaģēja deputāts Kaimiņš, norādot, ka ne bērni ir mainījušies, nedz arī gaiss Mežaparkā ir mainījies, jo tur esot mežs un gaisa kvalitāte esot lieliska. Komisijā vēl notika diskusija starp Platperu, Jansonu, Čigāni un Kaimiņu, kuras laikā Platpers pārmeta Kaimiņam intelekta trūkumu.
Komisija nolēma konceptuāli grozījumus atbalstīt, ar nosacījumu, ka nepieciešams noteikt atbildīgo kontroles institūciju un situācijas, kurās tiek sodīti pasākumu organizatori un kādā mērā.
Jau ziņots, ka XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisinājās Rīgā pērn no 6. līdz 12. jūlijam, tajos piedalījās ap 37 890 dalībnieku. Ģībšana notika Mežaparka estrādē, kad notika noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums.
Amatpersonas pēc tam atzina, ka ir nepieciešams vesels pasākumu kopums, lai svētki noritētu droši, lai būtu svētku atmosfēra un nepieciešamā mākslinieciskā kvalitāte. Tas aktualizēja arī jautājumus par maksimālo dalībnieku skaitu estrādē un evakuācijas iespējām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
