Tiesībsargs pagaidām nevērsīsies ST par fotoradaru fiksētā pārkāpuma sodīšanas kārtību

Tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa pastāstīja, ka maijā tiesībsargs Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtīja vēstuli, kurā norādīja, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu protokols par minimālā naudas soda samaksu tiek nosūtīts transporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai īpašniekam.

2008.gadā pēc tiesībsarga iniciatīvas ierosināta pārbaudes lieta par personas sodīšanu par pārkāpumiem, kas fiksēti, izmantojot fotoradarus. Toreiz tiesībsargs konstatēja trūkumus Ceļu satiksmes likumā, jo par šādi fiksētiem pārkāpumiem pie atbildības var saukt personas, kas nav vainojamas konkrētā pārkāpuma izdarīšanā.

Turklāt šīm personām ir liegtas iespējas apstrīdēt protokolu, jo viņas nav šā administratīvā akta adresāti. Tādējādi, piemērojot sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem, var aizskart personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Ņemot vērā iepriekšminēto toreizējais tiesībsargs Romāns Apsītis vērsās Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministrijā ar aicinājumu izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas novērstu pastāvošos trūkumus. Toreiz ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.

Ņemot vērā minēto, Jansons aicināja līdz oktobrim izstrādāt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas mainītu sodīšanas kārtību, ja pārkāpums ir fiksēts ar foto radariem.

Tiesībsarga piedāvātais risinājums paredz ar foto radaru fiksēta pārkāpuma gadījumā paziņojumu par pārkāpumu nosūtīt transporta līdzekļa īpašniekam vai reģistrētajam turētājam soda samaksai. Ja pārkāpuma veicējs nav transporta līdzekļa īpašnieks, tas pārsūta paziņojumu pārkāpējam, kuram ir iespēja vērsties tiesā likumā noteiktajos gadījumos, lai nodrošinātu Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgas tiesas aizsardzību.

Tiesībsarga piedāvātais modelis paredz stiprināt autoīpašnieka atbildību, jo transporta līdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots. Līdz ar to autoīpašniekam ir jāuzņemas līdzatbildība par to, kuram uzticēt savu kustamo īpašumu.

Piedāvātais modelis nodrošinātu ikvienam tiesības apstrīdēt pieņemto lēmumu, ja vien tam ir kāds likumā noteikts objektīvs iemesls.

Āboltiņa līdz šim brīdim tiesībsargam atbildi nav sniegusi, tāpēc viņš Saeimas priekšsēdētājai novembra sākumā nosūtījis vēl vienu vēstuli.

Tajā norādīts, ka tiesībsargam ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus.

Apzinoties, ka šajā laika posmā notika arī 11.Saeimas vēlēšanas, kas, iespējams, bija viens no iemesliem priekšlikuma neizskatīšanai, Jansons lūdz mēneša laikā informēt par Ceļu satiksmes likuma grozījumu virzību Saeimā.

Siliņa gan paskaidroja, ka tiesībsargs Satversmes tiesā vērsīsies tikai tad, ja netiks pilnveidoti tiesību akti. Jaunākās ziņas gan liecinot, ka jautājums virzoties uz priekšu un nebūs nepieciešamības vērsties Satversmes tiesā, jo Iekšlietu ministrija pēc tikšanās ar tiesībsargu ir izpratusi situāciju.

Jau ziņots, ka pašlaik testa režīmā tiek izmantoti 15 jaunie pārvietojamie fotoradari un no 21.novembra tie sāks strādāt darba režīmā, līdz ar to fiksētie pārkāpumi jau būs sodāmi. Turklāt joprojām darbosies četri līdz šim policijas izmantotie fotoradari.

Visus 160 jaunos fotoradarus pamazām plānots ieviest deviņu mēnešu laikā.